Upmalā ievas zied,
Pastarīte ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upītē.
Upe viņu nepanesa,
Ta iemeta jūriņā;
Jūra viņu nepanesa,
Ta izmeta kalniņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem.
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zaros kokli cirst.
Sak' bāliņš kokledamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Ta nav vis liepas kokle,
Ta ir māsas dvēselite,
Par ūdeni atnākuse.