To, ka homoseksualitāte nav izvēle, mēs atgādinam homofobiem, lai tie apdomātos un pārstātu LGBT saukt par izvirtuļiem, bet homoseksualitāte manis pēc tikpat labi varētu arī būt izvēle. Neatkarīgi no tā, vai tā ir brīva izvēle vai iedzimta tieksme, kādas citiem ir tiesības pārmest, ar kāda dzimuma pārstāvi kāds stājas attiecībās?

Ticība nav izvēle, jā. Bet tas nenozīmē, ka tā ir pelnījusi cieņu pēc analoģijas ar cieņu pret LGBT. Mēs cienam LGBT nevis tādēļ, ka viņiem nav citas izvēles, bet tādēļ, ka uzskatām, ka cilvēkiem ir tiesības mīlēt un gulēt ar citu cilvēku, neskatoties uz to, ko par to domā visādi tumsoņi. Tiesa, es varētu piekrist, ka ir slikti apsmiet cilvēkus, kas rīkojas ticības iespaidā, vismaz tik ilgi, kamēr viņi savas apmātības dēļ nedara pāri citiem, bet es nekādā gadījumā nevaru piekrist tam, ka ir draudzīgi jāsmaida un jāmāj ar galvu par visu, kam kāds tic. Ja kāds tic, ka spēj lidot, un vēlas lekt pa atvērtu logu pretī mākoņiem, apkārtējo pienākums ir to apturēt un atgriezt ticības apsēsto pie saprāta. Ja kāds, tic, ka ar burvju spējām apveltīta tēva figūra debesīs atalgos par labiem darbiem un pēc nāves ļaus dzīvot debesīs, mums vajadzētu parādīt, kādēļ tā domāt ir stulbi un palīdzēt cilvēkam atbrīvoties no tā, kas traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Papildināts: Brīdinu, ka es šo uzrakstīju, jo izlasīju, ka kāds atsaucas uz ierakstu, kurā it kā esot apgalvots, ka ticība esot jāciena pēc analoģijas ar homoseksualitāti, jo to neizvēloties. Pēc tam paskatījos ierakstu, uz kuru bija atsauce, un neko tādu nesaskatīju. Ak vai! Arī diezgan stulbi.

Ieraksts, par kuru ir runa: http://klab.lv/users/pelnufeja/1057215.html