bet ja šis cilvēks pamēģina apskaīt pasauli no citas perspektīvas un secina, ka viņam labpatīk dzīvot tā, kā viņš ir dzīvojis līdz šim? Un ja viņš nestaigā pa bērnudārziem sludinādams visaugstākā vārdu, bet vienkārši to(jebkura visaugstākā vārdu) uztver kā kodeksu pēc kā dzīvot savu dzīvi, jo tā viņam šķiet ērtāk, ko tad? Vai morāli pareizāk būtu censties viņam ieskaidrot, ka tas tā nav?