Es vēl arvien esmu drusku Falona raksta iespaidā, un viņš saka: "Es uzskatu, ka cilvēkam vienmēr jānes atbildība par to, ko vinš dara. Ir tiesa, ka neko daudz viņš sevi izmainīt nevar, taču vienalga - ja es ko daru, tad man par to ir jāatbild. Pat ja es lāgā nespēju sevi kontrolēt, es vienalga esmu atbildīgs par savu rīcību." Lūk, te ir tā milzīgā pretruna: no vienas puses viņš atzīst, ka gandrīz viss ir ielikts jau piedzimstot - neiroķīmijā, genomā - no otras, - ka cilvēkam par šo sasodīto mantojumu ir jāuzņemas atbildība. Diezgan briesmīgi. Tātad - atkarūgajam jāatbild par savas atkarības izraisītām sekām. Ar to varbūt atšķiras vardarbības upura atbildība, jo patiešām zināmā mērā runa ir par grūtu, brīžiem pat gandrīz neiespējamu, bet izvēli.