中二病でも恋がしたい!

« previous entry | next entry »
Monday Feb. 3rd, 2014 | 09:35

"Chuunibyou Demo Koi ga Shitai!" man atgādināja to, kā es mēdzu iztēloties visādas lietas, kad sadzeros kafiju. Lai arī tas ir bērnišķīgi, nevajadzētu to atmest, jo bez iztēles piedzīvojumiem būtu grūtāk saglabāt dzīvesprieku.

Man ir svarīgi visu laiku būt priecīgam.

link | comment | memorize

Comments {6}

‫‬‭‮‪‫‬‭‮҉Ingmārs‫‬‭‮‪‫‬‭‮҉

***

from: [info]sramgni
date: Monday Feb. 3rd, 2014 - 14:57
link

Nepatīk, jo svarīgi būt priecīgam? Lai draudzētos ar Dievu nedrīkst būt priecīgs? Vai arī tas bija par kaut ko citu?

Starp citu, teikt, ka man nepatīk Dievs nav īsti precīzi. Man nepatīk praktizēta reliģija. Nav jābūt reliģiskam, lai novērtētu reliģiskos tekstus un ar simpātijām uzlūkotu tajos aprakstītītos dievus un cilvēkus (līdzīgi kā var just pieķeršanos daiļliteratūras tēliem). Pat ja Dievs bieži ir diezgan liels kretīns, arī viņam ir savas piemīlīgās puses.

reply | parent | thread

***

from: anonymous
date: Monday Feb. 3rd, 2014 - 18:17
link

tieši tā. "man ir svarīgi visu laiku būt priecīgam" ir radikāli pretējs "praktizētai reliģijai". 'būt priecīgam' ir estētiskā noteiksme, un līdz ar to arī tava relatīvā patika pret dažādām reliģiskām vienībām arī ir tikai estētiskā baudījuma līmenī, pārsvarā reducējas uz 'interesanti'. ('gribu lai visu laiku ir interesanti' vispār ir laikmeta problēma, bet šoreiz ne par to).

vārdsakot, tieši tāpēc, ka Tev ir svarīgi visu laiku būt priecīgam, Tev attiecīgi arī nepatīk praktizētā reliģija. kas arī, protams, ir laikmeta slimība. starp citu, "tradicionālās konfesijas" zaudē dvēseles arī šī paša iemesla dēļ. aiziet uz sektantiem, jo svarīgi visu laiku būt priecīgam.

reply | parent