| Blorkc |
[Sep. 30th, 2013|03:35 pm] |
Pavēma bērns pusdienlaikā, bet noteica, ka jūtoties labi, iešot uz skolu atpakaļ. Prasīju vai tiešām - jā, jā. Mhm, pēc stundas no skolas zvans, ka esot novēmusi galdu. Divreiz. Pirmajā reizē uz galda arī atradusies burtnīca. Nu neko, savācu savu novemto nelaimīti un vilku uz māju. Skolotāja teica, ka ja ir ok, rīt tomēr gaida atpakaļ. Apskatījos, ka mājasdarbu kladē mājas darbs ir iedots. Ehh mans nabaga cālītis.
Aizdomājos vakar. Zinu vairākus tēvus, kuri krīt pilnīgā panikā un histērijā ja dēliņam patīk mammas somiņas, kurpes un frizēt lelles. Bet manai jaunkundzei, piemēram, tīk lidmašīnas, vilcieni un aizrautīgi asistēt auto labošanā. Un par to visi tik nosaka - lieliski. Nav jau man autoritāte spriest kā nepuikas mammai, bet kādēļ man šķiet, ka puiki tiek apbižoti šitā. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2013|09:20 pm] |
Pabiju jaunkundzes klases vecāksapulcē. Sapulce kā jau sapulce. Audzinātāja stāstu sāka ar to, ka pirmajā skolas dienā staigājot gar bērniem pamanījusi, ka ir utis. Un ja senāk utis esot bijušas tik pa viļņiem tur rudenī, tad pavasarī, tad tagad esot visu gadu. Tā kā lai mēs katru vakaru savu bērnu skatoties, citādi nekā. Man jau tagad visa galva kasās no domas vien, ka atkal varētu būt ar to sērgu jācīnās. Pietam takš bezjēdzīgi, ja ir tādi cūceņi, kuriem dziļais pifog un laiž bērnus ar kompāniju uz skolu. Tas laikam, lai šamās pareizās abildes čukst austiņā priekšā.
Tad vēl daudz un dikti bija par mājas darbu pildīšanas metodiku, kā pieskatīt, kā jamiem jāmācās rakstīt un vispār ko un kā skolā darot. Velkam bek tu ze skūl, tikai šoreiz, lai jautrāk - po froncuski. |
|
|