| |
[Sep. 9th, 2013|09:20 pm] |
Pabiju jaunkundzes klases vecāksapulcē. Sapulce kā jau sapulce. Audzinātāja stāstu sāka ar to, ka pirmajā skolas dienā staigājot gar bērniem pamanījusi, ka ir utis. Un ja senāk utis esot bijušas tik pa viļņiem tur rudenī, tad pavasarī, tad tagad esot visu gadu. Tā kā lai mēs katru vakaru savu bērnu skatoties, citādi nekā. Man jau tagad visa galva kasās no domas vien, ka atkal varētu būt ar to sērgu jācīnās. Pietam takš bezjēdzīgi, ja ir tādi cūceņi, kuriem dziļais pifog un laiž bērnus ar kompāniju uz skolu. Tas laikam, lai šamās pareizās abildes čukst austiņā priekšā.
Tad vēl daudz un dikti bija par mājas darbu pildīšanas metodiku, kā pieskatīt, kā jamiem jāmācās rakstīt un vispār ko un kā skolā darot. Velkam bek tu ze skūl, tikai šoreiz, lai jautrāk - po froncuski. |
|
|
