viskas un cits wow [entries|archive|friends|userinfo]
spotty_flyer

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 8th, 2013|11:26 pm]
Te ar rudens, lietus un pēc pāris dienām pavisam aukstu sola. Un kaimiņtante vairs netirgo ābolus un bietes, jo laika neesot. Tsūtsība tā ir. Kā es tagad boršču vārīšu? Dodot it kā viņa kaut kādam veikalam, bet tie jau nebūs slinki uzskrūvēt cenas, kaut iepētīt, laikam, būs vien jāaizvelkās.

Šorīt pamodos ar sapni, cik ļoti drsā, bez perspektīvām, vajadzīgās izglītības un visādām citādām figņām, esmu. Savādi, parasti mani sapņi ir stipri tālāk no realitātes.
LinkGribi ko teikt?

[Sep. 7th, 2013|11:14 am]
Nebiju domājusi, bet pēc trīs un puse nedēļām Latvijā tiešām jūtos atpūtusies kā sen nav gadījies. Protams, varētu jau teikt, ka no kā tad atpūsties, ja mājās nestrādāju bla bla. Bet ir sajūta, ka atkal jauniem spēkiem varētu mēģināt ko darīt. Vismaz mēģināt.
LinkGribi ko teikt?

[Sep. 5th, 2013|06:43 pm]
[Noskaņa | satisfied]
[Pašlaik skan |ac/dc on absolute classic rock]

Brūkleņu - ābolu zapte savārīta, iepildīta un aizvākota. Jūtos nogāzusi vismaz Gaiziņu.
LinkGribi ko teikt?

Nenoturējos [Apr. 22nd, 2013|04:47 pm]
Apollo: "Pirms vairāk nekā 4000 gadiem Stounhendža tika uzcelta kā templis saulei, taču tās uzbūvēšanas mērķis joprojām nav zināms."
Link2 ir teikuši|Gribi ko teikt?

Pavasaris galvās un visur citur [Apr. 17th, 2013|03:47 pm]
Cirslīts vienu dienu vārīja tēju un makaronus, rezultātā bija svaigi salasītu sāļo piparmētru tēja un makaroni mazā katliņā.

Vakar pirmā nopietnā darba intervija, kur sīki un smalki prasīja pamatot, kādēļ pirms 12 gadiem bērna prātā esmu izvēlējusies attiecīgo studiju virzienu un "ko es ar to biju domājusi". Pēcāk sekoja jautājumi par darba pieredzi un arī "kādēļ tieši tāda izvēle?!". Un, kad mēģināju paskaidrot, ka LV gluži tāpat kā FR vajag darba pieredzi, bet sekretārei nevajag divgadīgu specpapīru - mani nesaprata. Ohh mon dieu.

Aizbraucu pēc jaunkundzes un vēl vienas jaunkundzes pakaļ, savākt no dejošanas, rezultātā savācu no dejošanas, aizbraucu ciemos, palīdzēju uztaisīt ēst, paēdu.. un tagad man dārzā pikniko un launago trīs princeses.
LinkGribi ko teikt?

Puķes, puķītes. [Apr. 7th, 2013|04:24 pm]
[Tags|, , ]
[Pašlaik skan |paris - roubaix]

Pavisam nejauši atklāju, ka tās tur dārza nezāles, kuras visur lien, ir vijolītes. Tās pašas, kuras ir pikardiešu gastronomisko izvirtību prieks un lepnums. Tā kā bērns ir traks uz puķīšu lasīšanu, un viņai ļauts izlasīt no zāliena ko vien vēlas, tad jamā salasīja smukās violetās. Salasīja sauju un iedeva pasmaržot. Nu lūk, pēcāk sūtīju sīci misijā salasīt cik var. Gan jau izdomāšu ko darīt. Šeit tūristvietās var atrast pilnīgi visu iedomājamo ar vijolīšu aromātu - smaržas, konfektes, degunsalvetes, vijolīšu eklēri vispār ir ņam... spēj tik uzskaitīt. Un tagad man plauktā gozējas 100ml pašdarināta vijolīšu sīrupa. Hihi.

Pavasaris!
LinkGribi ko teikt?

Grr [Apr. 6th, 2013|11:48 am]
[Tags|]
[Noskaņa | confused]
[Pašlaik skan |trauku mashîna]

Pâris dienas bez kompja var bût nomâcoshas, îpâshi ja plânâ ir iz un iepêtît potenciâlos apmâcîbu virzienus.

Toties katru reizi, kad nâkas saskarties ar franchu valsts iestâzhu darbiniekiem, mana spêja bût mîlîgai sarûk. Dzîvesbriezha bezdarbniekos iesniegtos papîrus vinji apskatija pêc pusotra mênesha, teica, ka ir ok, un pêc mênesha nosûtîja atpakalj jo trûkstot divu papîru. To, ka trûkst un ko vêl vajag, pateikt ieprieksh - kur nu! Aizvedu visu un prasu, kad vispâr cerîbas uz naudinjâm uz ko jamie atbild, paga paga, papîru apstrâde notiekot 7 nedêljas. 7 nedêljas. Bljin. Un jâ, te ir salîdzinoshi lauki, tb vinjiem tieshâm nav lielpilsêtas bezdarbnieku pûlji. Ehh. Francija tieshâm, tieshâm ir ljoti skaista valsts kurâ dzîvot, bet kaut kas te diezgan pamatîgi iesûkâ.
LinkGribi ko teikt?

Valodu lietas [Mar. 22nd, 2013|12:06 am]
[Tags|]

Sāku beidzot lasīt franciski - daiļliteratūru, gan ne to stilīgāko, bet pietiekami iemīļotu, tē bē Dimā (tēva) Vikontu de Braželonu. Visu laiku bija tā, ka pamēģināju un noliku maliņā, jo tomēr nav nekāda prieka ja, lai saprastu ik otro vārdu, jāstiepj ķepa pēc vārdnīcas. Beidzot valoda ir tādā līmenī, ka ķepu jāstiepj vairs tik pēc, burtiski, pāris vārdiem lapā, un pat tas vairs nav jādara jo kindle ir apjozta ar franču skaidrojošo vārdnīcu.
Paturpinot par franču mēli - sāku dzirdēt reģionālos akcentus un klusībā varu iesmīkņāt par kvebekuāžiem, kuri runā smieklīgi. Bet laikam beidzot būs jāsameklē vecie kanādiešu serijāļi, bij tāda Emīlija reiz un Blanša. Voila, tos tagad gribu atrast un noskatīt oriģinālvariantā.
Link2 ir teikuši|Gribi ko teikt?

Atklājam Zē svētku sezonu. [Dec. 6th, 2012|09:48 am]
[Tags|]
[Noskaņa | cheerful]

Piparkūkām ir jābūt. Bez piparkūkām nav vajadzīgais Zē svētku smaržiņu komplekts. Bik vairāk kā pirms mēneša bijām uz ikgadējo IKEA tūri, iepirku pepperkaka deg, lai noprovētu kā nu būs. Iesviedu saldētavā, lai gaida attiecīgo gada laiku. Tad nu aizvakar pienāca diena, kad vienu no divām izvilku ārā, lai tapinātu maģiskas zvaigznītes, vāveres, gliemežus, mēnešus, serdes, vārdu sakot visu ko var vien izdomāt (un kādas formas kastītē).

Jābilst gan, ka frančiem piparkūku nav. Ir tā sauktā garšvielu maize (pain d'épices), kas atgādina lielu pumperniķeli un lieliski iet kopā ar foie gras, bet nu tādas plānās, kur nu vēl dekorētās var atrast varbūt iekš Lidla vācu lietu nodaļas, un garša ar nekāda. Vārdu sakot viņi jamās nezina.

Piparkūku cepšana ir pilnīgi obligāts bērnu pasākums. Visa formīšu spiešana, likšana uz plātes un dekorēšana tika atstāta divu jaunkundžu ziņā, kuras darījās pēc labākās sircapziņas, nekašķējās divu un puse stundu garumā, mainījās pie dekorēšanas un vispār, man šķiet, pirmo reizi ilgākā laika posmā darboties bija forši un es nejutos kā trakomājā. Nu ja, rullēšana, un cepšanas laika uzņemšana gan palika manā ziņā, kā arī glazūru uzmeistarot, bet to šķiet šoreiz izdevās vislabāk par visām reizēm, bija pat rozā, no vienas mazas, sažuvušas, pašaudzētas bietītes.

Manas jaunkundzes draudzene dabūja šķīvi ar pašdekorētām uz māju stiept, kur tika noprovētas un par labām nosauktas. Ziniet, manī vienmēr tāds kā patīkams hiha un zzzzz iezumminās iekšpusē kaut kur, kad šitie te cacīgie franči noprovē kaut ko netipisku un sakās labu esam.

L. aizstiepa uz skolu vienu pašdekorētu gliemezi ar baltiem radziņiem. Bērni skatījās uz šitiem neredzētajiem brīnumiem... un audzinātāja ar bik bik pārsteigta, bet nu labi. Šķiet, ka uz Zē svētku skolas tusi taisīsim nākamo porciju, lai takš bērniem tiek tas prieks. Un uz pašiem Zē svētkiem mājās, nāksies vien tapināt mīklu pašai. Un paštapinātā tomēr ir 100x garšīgāka un vispār.

Šogad kaut kāds labais zzzz, atšķirībā no citiem gadiem. Varbūt tādēļ, ka te tomēr ziema tāda mīļa un maiga un ne tik tumša. Nez, bet ir labāk kā parasti. Voila!
Link1 ir teicis|Gribi ko teikt?

Laba diena [Oct. 22nd, 2012|12:26 am]
[Tags|]

Neticami, bet jau 11h no rīta visi trīs bijām mašīnā, burvīgā noskaņā, labi pabrokastojuši devāmies meža virzienā. Mērķis kā jau katru gadu oktobra otrajā pusē - kastaņi. Šodiena pietam padevusies vienkārši lieliska, grādi ap 21 un vislaik sajūta, ka esi iemests vasaras dienas rītā, nu tā ap kādiem astoņiem, deviņiem. Labi.

Aizvizināju savu ģimenīti līdz mežmalai, tālāk jau apaujam maisus un paķeram cimdus; vēlams ādas, tādus pamatīgākus jo kastaņu eži ir briesmīgi asi un nešpetni aizsargāties. Pa gabalu jau ieraugam ka pie mūsu kastaņkoka ganās... zirgs. Nu neko, cerams nebūs visus apēdis, tomēr saldi, garšīgi. Izrādījās, ka zirgs nebija viens, bija arī onka, kurš zirgu turēja pie pavadas. Viņam gan diez ko ar lasīšanu neveicās, apmainījāmies ar pieklājības frāzēm, bērns paglaudīja mīļā milzu zirga purniņu un onka uzleca jamam mugurā un prom bija.

Tā nu mēs palikām ņipri lasīt. Tā kā manam dzīvesbriedim nebija paveicies ar vecmāmiņu, kura katru gadu veda jamo lasīt ogas, kaplēt vagas un lasīt ogas, tad jamam tik veikli nepadevās. Bērns pārsvarā sevi izklaidēja citos veidos, piemēram mācoties staigāt, pēcāk jau lēkāt pa dziļām peļķēm, bet lai nu kā tikām pie vairāk kā trim kilogramiem potenciālo pusdienu piedevas. Jauki. Kurš to visu tīrīs... zirgs.

Meža gaiss dievīgs, saulīte skaista, mājas klātu, ķēros pie pusdienu gatavošanas. Pusdienām nepieciešamo kastaņu devu samizoju apmēram divās stundās. Jej. Īkšķi lupatās un sapņos rādās pareizie nazīši, ar kuriem mizot (svētdienu pēcpusdienās jebkas veikalveidīgs ir ciet), bet pusdienās ir trusis ar ceptiem kastaņiem un burkānu salātiem. Ahh. Un klāt tam visam 2007 gada Bordō bij pavisam vietā, Un galvā. Tā es vīrieti tievāku nenomērdēšu.

Pēcāk mani izdzina pabaudīt saulīti uz vellapēda, sen nebija mīts, kondīcija nožēlojama, bet vienalga labi. Pārējo vakaru zirgs pavada tīrot kastaņus, lai jamos iestūķētu saldētāvā izmisuma dienām. Un vēl saldētavā ir piparkūku mīkla, kuru IKEA tomēr šogad šajgalā arī tirgo. Redzēs kā būs, gan jau mēģināšu arī savu pašu sataisīt, vienīgi tas, ka recepte atkal kaut kur interneta plašumos pa/iedēta.

Gribu gulēt, bet vēl vīrietim rītdienpusdienas jāsamet kopā un jāsatīra virtuve. Bērnam vēl nedēļa skolā un tad brīvlaiks. Hmm. Jā. Ar labu nakti.
Link1 ir teicis|Gribi ko teikt?

Dāvanošanās [Dec. 24th, 2011|02:56 am]
[Tags|]
[Noskaņa | bitchy]

Gaišu un sirsnīgu Ziemsvētku vakaru jau pirmkārt!

Sen nav rakstīts, sen nav rakstīts, bet kā reiz Ziemassvētku laiks kaut kāds pārdomīgs raisās. Lai nu kā, tas par ko gribēju pārdomas raisīt - franči visādi citādi forši cilvēki, māk labi paēst un tā, bet vai nu es ar nepareiziem cilvēkiem sapinusies, vai reģions dīvains, vai vēl nez kas, bet nu nesajēdz jamie neko no dāvanošanās. Un šoreiz pat ne par Nöel būšanām un visu šito trako pērcpērcpērc trādirīdi, bet vairāk par ikdienišķiem sīkumiem.

Ir pilnīgi normāli ierasties uz apaļu jubileju bez nekā. Tā teikt - esmu pats Tev dāvana ar savu klātbūtni vien. Lab, pieņemsim kādi tur paziņas, draugi, bet radi ar, tuvākie pietam. Vārdadienu nav, tātad vēl viens dāvandošanas/ņemšanas brīdis izslēgts. Tiem kam nav otras pusītes, Ļaventīndienu arī pieviebs (ko darīs arī daļa, loģiski, kam šamā ir). Tātad paliek vieni paši Trakie Saulgrieži, kad tad nu kompensējam par visu, kas pārējā gada laikā nav dabūts! Nekā nebija - izdaram idiotiski vienkāršako (un atkal es ne par paziņām, bet par ģimenes locekļiem), paprasām - ko vajag, ko grib. Jā, no vienas puses protams ir lieliski, nav dāvanu kulta (mhm, tikai mītiskais Zsv pērc-pērc), nav liekas naudas tērēšanās, nedabūsi nevajadzīgus mēslus utt. Bet! Vai tiešām, tiešām, tiešām svarīgs esi tikai pac sev un neviens cits apkārt?

Redz, man "dāvana" nozīmē ne jau kaut ko megaekstra dārgu, bet to Domu. Ka kāds ir paDomājis par tevi, atcerējies, ka esi svarīgs. Teorētiski es nedrīkstu virināt muti kā mājās sēdētāja, bet nu piedodiet atvainojiet, vai tiešām, tiešām 10 minūtes savā pārblīvētajā dienas režīmā nevar atrast, lai kaut vai s**da kartiņu uzrakstītu bez jautājuma - vai tev to vajag, lai ieskrietu puķuveikalā pirms pasākuma, vai kaut vai šokolādes kastīti, nu, vārdu sakot, sapratāt.

Var jau būt, ka es esmu stulba materiāliste un neko no tā visa nesaprotu, bet dāvināt takš ir forši un saņemt - ne mazāk. Bet pie kārtējā - ko vajag, kaut kā paliek skumji. Vai patiešām būtu tik ļauni par otru padomāt dzimšanas dienā, varbūt vārda dienā un tad tikai Zē svētkos. Ak, nu jā - 3 galvassāpju vietā tikai vienas. Ņer.
Link5 ir teikuši|Gribi ko teikt?

Trusis hops [Jul. 11th, 2011|12:02 am]
[Tags|]

Mja, agri vai vēlu, bet ciba kļūst ēdienaina.
Izdomāju, ka liellops un vistlops ir apnikuši, ka vajag ko citu. Iepirku puskīlo trusi un tad nu meklēju recepti un atradu. Trusis sinepēs, sutināts vīnā. Oriģinālā gan bij teikts baltvīns, tā kā tā nebij, izlīdzējos ar sarkano. Rezultātā garšīgākais trusis kādu jebkad biju provējusi.
Vispār jau smīklis, parasti receptes improvizēju, paskatos ideju un taisu pa savam. Protams ir tradicionālās ģimenes receptes, bet pārsvarā stipri elementāras un ar mazu laika patēriņu. Šī noteikti bija pirmā reize, kad darīju visu pa punktiem - tagad apcept; sakapāt to tik smakli; to sagriezt tā. Laikam būs jāturpina.
LinkGribi ko teikt?

2011 [Jan. 1st, 2011|02:16 am]
Lai Jaunais Uzâpjoshais ir lielisks visâs tâ izpausmés!
Laimîgu jums!
Link6 ir teikuši|Gribi ko teikt?

Fiziskâ attîstîba [Nov. 30th, 2010|12:10 am]
[Tags|]

Tik daudzi skrien, vabût man ar sâkt pa vakariem. Jautâjums tikai, ar ko sâkt?
P.S. Nez, rokas pulksteni iegâdâties vai kâdas bikses. Hmm. Ar dzhinsâm varétu bût neérti o_0
Link2 ir teikuši|Gribi ko teikt?

[Apr. 8th, 2010|03:26 pm]
Kurā ziņu lapā skaties, tur teksts par trīsgadnieci, kura, iespējams, mirusi vardarbīgā nāvē.Vai tiešām tauta ir speciāli jākacina? Nez, nesaprotu. Jā, mani drausmīgi traumē jebkādi raksti/stāsti par vardarbību pret bērniem, nerunājot par gadījumiem, kad sekas ir letālas. Bet varbūt sākumā ļaujiet policijai darīt savu darbu un tad rakstiet. Pī.
Link1 ir teicis|Gribi ko teikt?

Pīkstiens nekurienē [Mar. 23rd, 2010|09:01 am]
[Tags|]

Ai, ai, ai. Nu, mīļie cilvēki! Ja ir atnākusi vēstule ar uzaicinājumu veikt veselības pārbaudi, varbūt tomēr izlasiet VISU, kas tur ir rakstīts???!!! Sasodīts ar ārā. Tik grūti ieraudzīt rindiņu - izmeklējumu var veikt jebkur! Vēstule derīga divus/trīs gadus???!!! Ja cilvēks ir tik saprātīgs, lai atrastu iestādes e-pasta adresi, tad varbūt ir iespējams būt vēl saprātīgākam un paskatīties arī mājas lapu, lai ieraudzītu, ka tur ir informācija, kas visu izskaidro???!!!
Blorkš.
P.S. Tas attiecas ne tikai uz tām lietām, kurās esmu iesaistīta, bet uz cilvēku "apzinīgo" piegājienu lielākajai daļai lietu.
LinkGribi ko teikt?

=/ [Mar. 11th, 2010|09:23 pm]
Vispretīgākās lietas pasaulē ir alkāni, kuriem ir bērni.
Link9 ir teikuši|Gribi ko teikt?

Tāllēcēji [Feb. 20th, 2010|11:26 pm]
Trambuļlēcēju fināls gan bij smuks :D nez vai ir bijis tā, ka gan no mazā gan lielā tramplīna ir identisks uzvarētāju trio :)
LinkGribi ko teikt?

Dukuri rulzzzz [Feb. 20th, 2010|06:34 am]
Sudrabs!!! Tas ir fantastisks sasniegums!
Nu ko, čaļi Sočos paņems dubultā!

Jā, protams gribējās zeltu, bet nu reāli pret kanādieti šamējā mājas trasē. Lai nu kā, šinīs spēlēs ir divas medaļas, gribētos jau vēl :) Ja ņem vērā, ka Turīna atnesa vienu bronzu un Vankūvera vismaz divus sudrabus, ... ;)
LinkGribi ko teikt?

Hoķis [Feb. 20th, 2010|04:18 am]
Mūsējiem vispār būs izdevies kaut pusi spēli nospēlēt vienādos sastāvos?

upd. Sākums padumjš, bet kopumā spēle tīkama. Nu ko, tagad visi par skeletonistiem!
LinkGribi ko teikt?

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]