| Valodu lietas |
Mar. 22nd, 2013|12:06 am |
Sāku beidzot lasīt franciski - daiļliteratūru, gan ne to stilīgāko, bet pietiekami iemīļotu, tē bē Dimā (tēva) Vikontu de Braželonu. Visu laiku bija tā, ka pamēģināju un noliku maliņā, jo tomēr nav nekāda prieka ja, lai saprastu ik otro vārdu, jāstiepj ķepa pēc vārdnīcas. Beidzot valoda ir tādā līmenī, ka ķepu jāstiepj vairs tik pēc, burtiski, pāris vārdiem lapā, un pat tas vairs nav jādara jo kindle ir apjozta ar franču skaidrojošo vārdnīcu.
Paturpinot par franču mēli - sāku dzirdēt reģionālos akcentus un klusībā varu iesmīkņāt par kvebekuāžiem, kuri runā smieklīgi. Bet laikam beidzot būs jāsameklē vecie kanādiešu serijāļi, bij tāda Emīlija reiz un Blanša. Voila, tos tagad gribu atrast un noskatīt oriģinālvariantā. |
|