Tu tiešām pats tam tici? Tavam rakstīšanas stilam ar gonzo ir tik pat daudz kopīga kā sērīgas tīņu gotes ''dzejai'' ar Gēti. Ja reiz tavs mērķis bija kādu ''servot'', tad varēji vismaz atkāpties no savas ikdienišķās ''teenage angst'' formas un piedomāt pie stila.
Kaut kā nesaprotu cik ilgi tā tava ''i'm damn angry on the internet'' fāze beigsies. Tas ir ok, kad esi tīnis, bet zinot tevi vēl no vecā labā gamez čata laikiem tas sāk izskatīties pēc pataloģijas.
Oh God, tieši tas man trūka, ja ar gonzokidd es varēju tik galā parādot viņam cik bezjēdzīgi ir nākt un kaut ko mācīt manā paša blogā, tad tavām nodzertajām smadzenēm viss ies secen, es pat negribu sākt neko argumentēt. Bet tomēr.. Pēc pataloģijas sāk izskatīties tavs trullums un nespēja uzstver "manu stilu", tas ir kaut kas apbrīnojams, ka vienmēr atrodas kāds kurš grib piedirst tavu pagalmu, tā pat vien, jo uzskata sevi par krutuma un viedības iemiesojumu, tad paskaidro man lūdzu, kāpēc lielākā daļa mana bloga lasītāju un cilvēku kuri tiešām mani pazīst dzīvē sajūsminās un tikai pasmaida par to ko es rakstu un kā es rakstu? Maybe, jo viņi nav carebear faggoti vai arī, kā tavā gadījumā, nav kaut kādā mūzīgā delīrijā esoši wannabe baltie tēvi un daudz maz saprot manu humorizjūtu, bet tu ? Not a chance, tipa tagad tu ienāksi iekšā, gaisma tev aiz muguras un pērkons, un taviem sirmajiem matiem plīvojot vējā apgaismosi visus ar savu neapstrīdamo gudrību, kā angļi teiktu, feck off, te nav nekāds teenage angst, tas ir tikai tavā nodzertajā prātā un uzstverē kā arī cieņas trūkumā pret mani, es nezinu kā tu mani iedomājies, bet es toč neesmu dusmās rakstot savu daily bloga kontentu, dusma dažreiz uzsit tikai, kad kāds pārgudrītis kā gonzokid vai tu mēģina kaut ko pierādīt.
Nu bā, kāds serious business, jūs nevarat iebraukt tajā, ka šajā blogā reti kurš ieraksts ir tiešām serious? Interesanti, ka pat es visu šo bloga būšanu un internetu neuztveru nopietni, tieši jūs to uzstverat nopieni, vai nav ironiski?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tu tiešām pats tam tici? Tavam rakstīšanas stilam ar gonzo ir tik pat daudz kopīga kā sērīgas tīņu gotes ''dzejai'' ar Gēti. Ja reiz tavs mērķis bija kādu ''servot'', tad varēji vismaz atkāpties no savas ikdienišķās ''teenage angst'' formas un piedomāt pie stila.
Kaut kā nesaprotu cik ilgi tā tava ''i'm damn angry on the internet'' fāze beigsies. Tas ir ok, kad esi tīnis, bet zinot tevi vēl no vecā labā gamez čata laikiem tas sāk izskatīties pēc pataloģijas.
Bet tomēr..
Pēc pataloģijas sāk izskatīties tavs trullums un nespēja uzstver "manu stilu", tas ir kaut kas apbrīnojams, ka vienmēr atrodas kāds kurš grib piedirst tavu pagalmu, tā pat vien, jo uzskata sevi par krutuma un viedības iemiesojumu,
tad paskaidro man lūdzu, kāpēc lielākā daļa mana bloga lasītāju un cilvēku kuri tiešām mani pazīst dzīvē sajūsminās un tikai pasmaida par to ko es rakstu un kā es rakstu?
Maybe, jo viņi nav carebear faggoti vai arī, kā tavā gadījumā, nav kaut kādā mūzīgā delīrijā esoši wannabe baltie tēvi un daudz maz saprot manu humorizjūtu, bet tu ? Not a chance,
tipa tagad tu ienāksi iekšā, gaisma tev aiz muguras un pērkons, un taviem sirmajiem matiem plīvojot vējā apgaismosi visus ar savu neapstrīdamo gudrību,
kā angļi teiktu, feck off,
te nav nekāds teenage angst, tas ir tikai tavā nodzertajā prātā un uzstverē kā arī cieņas trūkumā pret mani, es nezinu kā tu mani iedomājies, bet es toč neesmu dusmās rakstot savu daily bloga kontentu,
dusma dažreiz uzsit tikai, kad kāds pārgudrītis kā gonzokid vai tu mēģina kaut ko pierādīt.
Interesanti, ka pat es visu šo bloga būšanu un internetu neuztveru nopietni, tieši jūs to uzstverat nopieni,
vai nav ironiski?