Fundamentāla atšķirība ir tāda, ka evolūcija jau ir +/- pierādīta,
un tīri no filozofiska viedokļa, ja jau tev nepatīk zinātniskais, tas ir diezgan reāli, ka bezgalībā rodas visarežģītākais un visprimitīvākais, viss un nekas, un starp to visu pastāvam mēs kaut vai dažus mirkļus, kas var būt mūžība mums.
Tu uz pasauli skaties pārāk šauri, Tu gribi visam vienkāršu izkaidrojumu, bet tāda šeit diemžēl vai par laimi nav.
Es nezinu, cik ļoti ir pierādīta evolūcija, bet es zinu, ka pati dzīvības sākotnējā rašanās nav pierādīta. Laboratorijas apstākļos, savācot visus vajadzīgos komponentus un vēl pievienojot elektrību (pēc teorijas, ka dzīvības rašanos veicinājis zibens spēriens) vairāk par vienkāršu aminoskābi 50 gadu laikā neviens nav radījis. Bet tā ir tikai niecīga daļiņa no dzīvībai nepieciešamajiem komponentiem. Nav arī zināms, kā radās DNS, jo DNS rada tikai DNS. Proteīna sintēzi nosaka DNS, bet DNS replikācija nevar notikt bez proteīna palīdzības. Sanāk apburtais aplis.
tas ka mums - cilvēcei nav visu atbilžu uz jautājumiem nenozīmē, ka visu ko mēs nezinam ir radījis ūberonkulis un vispār mums labāk neko nepētīt, jo tas ir neizpētāms, vārīties savā sulā un mēģināt pielūgt kaut ko neredzamu.
DUH
Tur jau ir tā atšķirība, ka reliģiozi cilvēki nemeklē atbildes, viņi tās izdomā
Kā tavuprāt cilvēca atklās kā radies DNS? Pielūdzot neredzamus ūbermenšenus no mākoņiem? Not, pētot, domājot, eksperimentējot.
Daudzi ateisti religjiju vai gariigumu uztver paaraak vienkaarshoti, jo nekad nav tajaa iisti iedziljinaajushies. Manupraat visa pamataa ir gars, kas sastaav no juutaam jeb kaa Biibelee teikts: Dievs ir Miilestiiba. Taatad kad Gars veeleejaas baudiit laimi, vinjsh pavairojaas daudzaas vieniibaas, nieciigaas savaas kopijaas, lai buutu juutu apmainja starp vinju un vinja pasha kopijaam. Lai juutu apmainja vareetu iistenoties, bija vajadziigas formas, dazhaadiiba. Lai buutu speele. Miilestiiba nevar buut tukshumaa, vinjai vajag piekjerties formai (taapeec viens no galvenajiem miilestiibas stimulantiem ir skaistums). Taapeec radaas visas formas, ko redzam.
Viens ceļš ir apšaubīt visu, kas nesaskan ar jau pastāvošo uzskatu sistēmu, otrs ceļš ir akli ticēt kā kristietībā bieži redzams. Es sākumā iztēlojos, kā varētu būt, ja būtu tā un tā un no tā skatu punkta ieraudzīt daudzas lietas, kas paliktu neieraudzītas, ja ja no paša sākuma visu apšaubītu. Un pēc tam, kad ir ieraudzītas visas sakarības, kuras var ieraudzīt tikai noticot, var sākt apšaubīt kaut ko. Jo praktiski visās teorijās, vai tās būtu sazvērestības teorijas par "Illuminati", citplanētiešiem vai religjijās var aiziet tik tālu un ieraudzīt tik daudz sakarību, ka paliek arvien mazāk šaubu, ka tas tā tiešām varētu būt. kaut kā pasaule tā iekārtota, ka gandrīz jebkura teorija spēj attaisnot savu eksistenci ar miljons faktiem. Atliek tikai izvēlēties KAM tu vēlies ticēt.
un tīri no filozofiska viedokļa, ja jau tev nepatīk zinātniskais, tas ir diezgan reāli, ka bezgalībā rodas visarežģītākais un visprimitīvākais, viss un nekas, un starp to visu pastāvam mēs kaut vai dažus mirkļus, kas var būt mūžība mums.
Tu uz pasauli skaties pārāk šauri,
Tu gribi visam vienkāršu izkaidrojumu, bet tāda šeit diemžēl vai par laimi nav.
DUH
Tur jau ir tā atšķirība, ka reliģiozi cilvēki nemeklē atbildes, viņi tās izdomā
Kā tavuprāt cilvēca atklās kā radies DNS? Pielūdzot neredzamus ūbermenšenus no mākoņiem?
Not,
pētot, domājot, eksperimentējot.