Sry, visu neizlasīju & anyway tagad neesmu stāvoklī, lai rakstītu nopietnu atbildi, sou random ramblings par šo: "Ideāla ir gudra demokrātija, kas balstās uz zinošiem un saprotošiem cilvēkiem. Par demokrātiju nevar saukt tādu sistēmu, kurā vienkārši saskaita par kādu viedokli izteicies vairākums un tad to uzspiež mazākumam."
Man vairākums šķiet svarīgāks tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas ir vairākums. Cilvēks paliek cilvēks neatkarīgi no viņa intelekta vai kreatīvā dotuma. Apspiest vairākumu tikai tāpēc, ka mazākums šķiet labāks, imo, ir vēl nepareizāk kā apspiest mazākumu. Visiem anyway neizdabāt. Tāpēc demokrātija iztiek ar mazāko ļaunumu. Kaut nē - to, ko atbalsta vairākums, neatkarīgi no tā, cik liels ļaunums tas šķiet pārējiem. Tā ir labāk? Hvz. Jebkurā gadījumā "vairākuma diktatūra" ir neizbēgama. Alternatīva ir tikai mazākuma diktatūra. Pilnīga līdzdalība ir neiespējama tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valsts līmenī neiespējami vienlīdz ņemt vērā visu viedokļus. Kā sadalīt budžetu, lai tiktu pārstāvēas visas pārliecības, ja vieni pensijas uzskata par svarīgāko, bet citi - mazsvarīgāko?
Imo, ideālais variants būtu valstis nevis pēc nacionālā vai ģeogrāfiskā, bet pārliecības principa. Tipa, tehnokrātu valsts. Liberāļu valsts. Nacionālistu valstis (sadalītas pa tautībām). RON PAUL KINDGOM!!1 U.t.t. Tad katrs varētu izvēlēties sev tīkamo, garantējot, ka tā tiks pārvaldīta krietni tuvāk viņa vēlmēm kā jebkura demokrātija. Bet, tā kā tas nav reāli, demokrātija, imo, ir labākā alternatīva.
Un, lūdzu, beidz atsaukties uz filozofiem. Pat ja to dari tāpēc, lai tavas domas šķistu ievērības cienīgas, tas izskatās sasodīti pseidointelektuāli. T.i., pēc tukšas lepošanās ar erudīciju, ne patiesām zināšanām.
Ja es kādu citēju, tad arī beigās atsaucos uz autoru/avotu :) un Jā, tur bija daudz citātu.
Par to demokrātiju, jā tas ir pārāk utopiski, es pat sākumā to negribēju iekļaut aš tas ir tik ļoti diskutējams un tai pat brīdi nediskutējams (kā tu tikko norādīji) temats.
Man vairākums šķiet svarīgāks tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas ir vairākums. Cilvēks paliek cilvēks neatkarīgi no viņa intelekta vai kreatīvā dotuma. Apspiest vairākumu tikai tāpēc, ka mazākums šķiet labāks, imo, ir vēl nepareizāk kā apspiest mazākumu. Visiem anyway neizdabāt. Tāpēc demokrātija iztiek ar mazāko ļaunumu. Kaut nē - to, ko atbalsta vairākums, neatkarīgi no tā, cik liels ļaunums tas šķiet pārējiem. Tā ir labāk? Hvz. Jebkurā gadījumā "vairākuma diktatūra" ir neizbēgama. Alternatīva ir tikai mazākuma diktatūra. Pilnīga līdzdalība ir neiespējama tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valsts līmenī neiespējami vienlīdz ņemt vērā visu viedokļus. Kā sadalīt budžetu, lai tiktu pārstāvēas visas pārliecības, ja vieni pensijas uzskata par svarīgāko, bet citi - mazsvarīgāko?
Imo, ideālais variants būtu valstis nevis pēc nacionālā vai ģeogrāfiskā, bet pārliecības principa. Tipa, tehnokrātu valsts. Liberāļu valsts. Nacionālistu valstis (sadalītas pa tautībām). RON PAUL KINDGOM!!1 U.t.t. Tad katrs varētu izvēlēties sev tīkamo, garantējot, ka tā tiks pārvaldīta krietni tuvāk viņa vēlmēm kā jebkura demokrātija. Bet, tā kā tas nav reāli, demokrātija, imo, ir labākā alternatīva.
Un, lūdzu, beidz atsaukties uz filozofiem. Pat ja to dari tāpēc, lai tavas domas šķistu ievērības cienīgas, tas izskatās sasodīti pseidointelektuāli. T.i., pēc tukšas lepošanās ar erudīciju, ne patiesām zināšanām.
un
Jā, tur bija daudz citātu.
Par to demokrātiju, jā tas ir pārāk utopiski, es pat sākumā to negribēju iekļaut aš tas ir tik ļoti diskutējams un tai pat brīdi nediskutējams (kā tu tikko norādīji) temats.