__________________

God damn!
Es zvēru pie savām koka stabulēm, kuru man nemaz nav, pagājušā nakts man atgādināja bad tripu.



Situācija sekojoša - 00:00 eju gulēt, DMT kicks in, sāku sapņot, sapņoju, ka guļu savā (duh)
gultā un ..sapņoju, ik pa brīdim pamostos, lai pārbaudītu cik ir laiks un tad ar atvieglotu nopūtu nokrītu atpakaļ gultā kā ēbrejs, dienu, pirms gāzeskameras terapijas 1943 gada 2 jūnijā.

Paiet vesela mūzība, liekas, ka
stundas piecas, Vismaz! Tagad, pēc mošanās/iemigšanas cikla ..sapnī, pamostos for real , apskatos ir pagājusi tikai 1h kopš devos ārprātā, ok,
eju gulēt..atkal.
Un tagad sāku for real (ja pieņem, to, ka pirms tam tas bija sapnis) pamosties - apskatīties laiku un
doties gulēt, un tā līdz 03:XX - šajā brīdī atkal nopriecājos par to, ka vēl var gulēt un banāli dodos atpakaļ gulēt (
tā vietā es gan varēju darīt, ko nebanālu, kā piemēram, skatīties pagājušā gada tenisa čempionāta finālspēles ierakstu pilnā skaļumā..spāniski
),
pēkšķi zvana zvans, hurrr, ir gandrīz 7:00 - kavēju! Pieceļos no gultas, apģērbjos, uzlieku vārīties kafiju

(jā iemtu ūdens vārāmajā kannā kafiju un uzlieku vārīties, thats how we do it),

dodos uz tualeti, iesakots pulkstenī 3:22 .. bet pirmajā brīdi neko nesaprotu, tad es sadzirdu, ko
neparastu.. klusums, something isnt right, kur satiksme?
Mani sāk pārņemt sajūta, ka esmu nonācis citā
dimensijā, kur visi izņemot mani guļ un ir neuzmodināmi, kamēr es klīstu apkārt pa mirušu pasauli,
salīdzinu laiku ar rokaspulksteni, tad ar sienas pulksteni, tad ar saulespulksteni, kurš nezināmu iemeslu vadīts atsakās mani apdāvināt ar laika zināšanām, bāc, sātans, kurš neeksistē, mani soda ar
celšanos 3h pirms noteiktā laikā, noģērbjos un apguļos.. bet vai es nesapņoju? Sāku justies, kā filmas
waking life galvenais varonis.. nejūtos glaimots.