|
|
Monday, April 26th, 2004
|
3:54p
Pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) elinas bija ļoōōōoti jauki!
Bija jauki satikt tik daudz agrāk neredzētus cibiņus un arī tos, kurus jau pazinu.
Pašai prieks, ka futbolā, lai gan šausmonīgi sen (kopš vidusskolas) nebiju spēlējusi, varēju trāpīt pa bumbu.
Vēl par brīnumu man neapnika cept pankūkas un darīt vēl visu ko citu.
Ceru, ka daži neņēma ļaunā manu burkšķēšanu par to, ka piekaušu un nogalināšu tos, kas vazājas un traucē gulēt - mani vienkārši tā var nokaitināt - neļaujot man aizmigt un izgulēties :))
Bija tik daudz interesantu lietu un notikumu.
Gan jau redzēsiet bildēs.
Pilsdrupas bija ļoti jaukas. Ar A. kārtigi pa tām izkāpelējāmies. Un vispār baigais prieks ka Viņš atbrauca, citādi tāds nemiers un skumjas bija sirdī.
Atpakaļ ļoti veiksmīgi aizstopējām.
A. gaidīja autobusu, es stopēju. Man izdēvās nostopēt mašinu pirms vēl autobuss bija klāt tad nu ievilku arī viņu mašīnā un braucām uz Rīgu kopā :))
Tad gan man bija baigais sagurums un man gribējās tikai čučēt, lai gan man vēl piedāvāja braukt uz Salaspili - tas jau būtu par daudz...
(41 comments |comment on this)
|
8:32p - Ai,
Shausmas
Izdomāju sameklēt vienu vecu vēstuli, lai aprakstītu sava nika tapšanas vēsturi un ielīdu tajās vecajās vēstulēs.
Man to ir veselea kaudze - saglabāju savu un sava bijušā puiša e-maila saraksti - tas bija tāds kā čats ar maila palīdzību.
Tas ir tik spocīgi lasīt to visu. Viņam gan es paziņoju, ka esmu visas vēstules izdzēsusi, bet nu laikam nelietīgi meloju :)) nespēju es to toreiz - no pastkastes gan izdzēsu bet ieglabāju to vienkārši teksta formātā ...
Njaa, varbūt vēl pēc vairākiem gadiem, tas būs vēl spocīgāk...
current mood: apmulsums (22 comments |comment on this)
|
9:17p
Kā kārtējoreizi pierādījās pasaule ir ļoti maza.
Nu ko padarīsi... :))
Bet mani pēdējā laikā moca šāds jautājums - vai es esmu izvēlējusies pareizo niku.
Tāpēc, ka visi man prasa kāpēc tieši tāds.
Man patīk spilveni un vispār, tas radās kādā ballītē, kad mans toreizējais draugs mani tā nodēvēja, jo visu nakti bijām pamatīgi noārdījušies apkārt+vēl viņš dzēra alu(es tai laikā alu neatzinu kā tādu) tad nu dabīgi bija sagurums.
Mīļi ļāvu viņam aizmigt man klēpī un atpūsties(nākošajā rītā viņam bija darbs man lekcijas) necik ilgi man otrā pusē piesēdās vēl viens nepazīstams cilvēks, kurš uzmeta aci mums abiem un izdomāja aizmigt man uz pleca :)))
Tad nu mans draugs mani nodēvēja par spilvenu.
Tālajā 2002 gada vasarā, kad nejauši uzklīdu Cibas lapai, izdomāju, ka man arī gribas piereģistrēties, tikai vajadzēja izdomāt niku. Tad nu atcerējos šo gadījumu un izveidoju šo žurnālu.
Stāstiņš man likās ļoti personisks un tāpēc man to visiem negribējās stāstīt, aizbildinājos, ka tas ir garš stāsts.
Bet nu tagad vairs tas nav tik svarīgi.
Tā un tagad vairāk neuzdodiet man jautājumsus kāpēc tāds niks!!!
:))
Varbūt man vēl pollu uztaisīt par to vai man šis niks piestāv un vai nevajadzētu citu.
(9 comments |comment on this)
|
9:28p - Spams turpinās
Kāda veca vēstule
trešdiena, 2001. gada 17. oktobrī,
...
Tikai žēl, ka laukā ir pelēka diena.
Neglābjami nāk ziema. Man jau patīk ziema, bet tikai ne šeit Rīgā. Rīgā tas
ir murgs-tās pļurras uz ielām, negribas ne domāt.
Gan jau atnāks arī nākamais pavasaris. Pavasaris ir mans mīļākais
gadalaiks. Man vienmēr ir paticis vērot kā atmostas daba. Man liekas , ka
reizē atmostos arī es . Es nožēloju, ka man tagad ir jādzīvo Rīgā. Rīgā
nevar tik ļoti izjust šīs pārmaiņas dabā. Reizēm es jūtos kā ieslodzīta.
Tad es aizbraucu reizēm uz Daugavgrīvu un ielienu kādos krūmos, kur nav
neviens cilvēks.
Viens no maniem vaļaspriekiem kādriez bija pastaigāties vienatnē. Es varēju
stundām klaiņot pa vientulīgām vietām, pa nakti, lielu miglu, mēnesīcu.
Vislabāk man patīk lielās augusta miglas, vakaros tajās var labi
maldīties...visa pasule uzreiz ir citādāka, skaņas var dzirdēt ļoti tālu.
Man patika atlēgties no visas pārējās cilvēku pasaules. Mana ģimene parasti
nevarēja saprast, ko es tik ilgi klaiņoju, bet viņi pieņēma to par normu.
Tagad Rīgā ir grūti atrast vietu, kur var justies viens. Pirmajā gadā man
gāja grūti, bet nu jau esmu pieradusi, piemērojusies. Man vairs tik ļoti
negribas būt vienai...vismaz ne tik bieži.
Labi, es jau te esmu visu ko samurgojusi, man vienkārši ir tāds
noskaņaojums. Gribas filozofēt...
(19 comments |comment on this)
|
10:10p - Ehhh
Palasījos tās vecās vēstules un paskatījos uz tiem seniem notikumiem no pavisam citas puses.
Toreiz viss likās savādāk. Tagad laikamto situāciju spēju novērtēt objektīvāk, mierīgāk.
Viss plūst un mainās
(9 comments |comment on this)
|
|
|
|