Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Nu, lūk, ja man ir jādomā par sevi es secinu šodien, ka es esmu šausmīgi liberāls pret visu.
Protam jāatdzīst, ka bērnības idiotisma gaitās es lielā mērā biju idiots, kas īsti nav mainījies tikai ieguvis citas izpausmes. Bet tātad tas, ko es vēlos teikt ir tas, ka ja nu bērnībā bija nepamatota nepatika pret krieviem. Tad tas vairāk jau bija pozas pēc un tiešām bez jebkāda pamata. Un jebkurā gadījumā vairāk vārdos nekā darbos... tātad dīvaini... Kā jau teicu bērnības idiotisms.
Bet nu lūk es sāku apsvērt visādas lietas, kas tagad risinās un nerisinās apkārt - geji, lesbietes, transvestīti, uzskati, poliskā nostāja, aborti, geju adoptācija, rases un viss cits.
Nu lūk es secinu, ka cilvēku orientācijā man pilnībā nesatrauc un nekad nav satraukusi. Transvestītus nepazīstu, bet liekas, ka būtu amzierīgi tādu pazīt. Tas ,ka šādi cilvēki var veikt adoptāciju man liekas pilnīgi pieņemami. Jo pretēji tam, ko visur var dzirdēt par to, ka ir vajadzīgi abi dzimumi, un to, ka var izaugt par geju vai negeju. Principā kam manās acīs ir nulles vērtība. Bet ja tas būtu patiesi tad tiešām geju nebūtu vispār un man liekas,ka labāk šāds bērns jūtas adoptēts un mīlošā ģimenē nekā bērnu namā. Piedevām droši varam iemest aci kādā stāvoklī šādas instances ir pie mums.
Politiskās nostājas mani laikam maz satrauc, jo esmu diezgan politiski pasīvs, protams,kā cilvēkam ar diezgan dīvainu dzīves skatījumu laikam negribas dzīvot kādā radikālā režīmā. Kaut kā tas liberālais kapitālisms man tomēr ir tuvs sirdij.
Rases laikam man nav aktuāla problēma, bet laikam pie mums tā diferensācija ir diezgan maza, lai es par to vispār spētu satraukties. Ko, lai dara, ja man ir vienalga vai kāds ir melnais vai nav. Protams , ka vienīgais, kas mani mulsina šajā faktā ir čigāni, es saprotu racionāli, ka nevienu nenosodām un nenolaižamies līdz stereotipiem. Bet laikam kaut kādas bērnu dienas 10 santīmu apjautāšanās ir atstājušas zināmu iespaidu uz dzīvi. Bet katrā ziņā šo faktu es sevī atdzīstu, ka šo barjeru sevī pārvarēt es īsti nespēju.
Par abortiem man laikam ir viedoklis, ka tas ir katra paša lēmums nevis kaut kādas institūcijas, kas ir proklamējušas sevi kā dieva vietniekus uz zemes.
Laikam vienīgais ar ko man tiešām ir problēmas ir ar reliģiju. Bet par to laikam būs jāiedziļinās sīkāk citreiz.
Nu lūk secinu, ka mani maz, kas spēj no ārējām pazīmēm vai izvēlēm diskriminēt. Kas mani laikam ir šī mieta otrs gals - nacisti, rasisti, seksisti, homofobi utt. Lūk, tos es nevaru izturēt. Klāt vēl pielieku reliģiozi apsēstus cilvēkus ,kuru par savu mērķi ir izvirzījuši manis apgaismošanu, tos arī ne !
Labi sanāk ,ka neesmu liberāls gan tomēr. Ir cilvēku segments, kuri mani tracina no visas sirds. Esmu vīlies sevī, bet lepns par to, kas tam ir par ieganstu.