Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Labrit, dārgais internets,

Ziniet ir nedēļas nogales, kad iegribās līst ārā no mājas un gribās padomāt par dzīvi. Ja nezināt lieliski, tad jūs nesat sasnieguši vēl manu līmeni. Bet es diemžēl esmu kritis tieši tik zemu, ka man patīk zvilnēt dīvānā un skatīties Simpsonus visas dienas garumā. Ja jūs vien zinātu,cik lepni ar mani ir vecāki. Un es vēlos teikt, ka tam nav nekāda sakara ar to kāda bija piektdiena, un kādu zaļu šņabi es visticamāk nekad vairs nelietošu. Un ar vārdu nekad mēs protams saprotam aptuveni piecas vai septiņas dienas.

Tātad kā jau parasti šādās dzīves situācijas,kur diena tiek pavadīta mājās un tiek izvērtēti līdzšinējās dzīves plusi un mīnusi, kā mēs pieaugušie cilvēki to mēdzam darīt. Un ar mēs es protams domāju visus citus, kas neesmu es. Tātad es sāku domāt, kas ietekmē manu dzīvi, kas ir tas,ko es daru visvairāk, kas ir tas,kas vienmēr man ir blakus. Un ko es mīlu vairāk par visu. Tā šoreiz nav Megana Foksa, bet gan mūzika. Un līdz ar to es secinu, ka neesmu pārsteigts, ka visas manas dzīves vērtības ir balstītas uz absurdiem pieņēmumiem, jo divas manas mīļākās grupas, kas man ir bijušas no laika, kad man vairs nebija jāklausās māsas uzspiestā mūzika. Kas ir RATM, Iron Maden un citas šajā žanrā ievilinātās un iepazīstinātās. Tātad tās divas lietas ir Blink 182 un Bowling for a soup. Kāpēc, man liekas,ka šīs grupas nepadarīs mani populāru un mīlētu pieaugušo pasaulē.

Tātad jaunieši,kas ir pazīstami ar Kalifornijas punk ietekmi uz šo pasauli, kas ir palielam nekāda. Šie ir spilgtākie piemēri, kur cilvēki kļuva slaveni ar pilnīgi bērnišķīgu uzvedību, ņirgāšanos un vienkārši muzikāli lipīgām meldijām. Un tad es sāku domāt, kā tad es nekad nevaru nonākt līdz situācijai, kad jāuzvedas kā pieaugušam. Jāsāk atrast stabila dzīves vieta, liktenīgā sieviete, un koncentrēties tikai un vienīgi uz darbu. Lai varētu pelnīt daudz un vēl daudzāk, lai var radīt bērnus. Lai gan mana pārliecība ir tāda, ka mana bērna dzimšana tika aprakstīta bībelē un viņš tika saukts par antikristu.

Tātad mana jaunā apņemšanās ir vainot pie visa nevis vecākus, bet mūziku, ko es klausos. Līdz ar to turpmāk tas būs tikai Lauris Reiniks, jo tajā brīdī, kad es sapratīšu, ko nozīmē justies kā izkusušam krītam, varbūt būšu uz pareizā ceļa. Bet tikmēr Bouling for a soup ir jauns albums, un Blink 182 ir studijā. Līdz ar to es iemācos tikai vēl aizvien jaunas un jaunas muļķības.