Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Labs diena internets,

Vakardienas pasaules izstaigās un Hamleta teātra apskatē secināju, ka cerība vēl ir uz šīs pasaules. Tas noteikti nav domāts par latviešu komēdiju, jo, lai gan uz vietas tas pasākums ir smieklīgs. Man liekas, ja to skatītos mājās, tad tas ir kaut kāds lielākais neprāts uz pasaules. Bet labi pavadīts laiks. Bet stand up no šiem ļaužiem nesanāks. Lai gan cilvēki jautri pēc dabas.

Bet tātad cerība. Cerība ir uz to, ka pasaulē vēl ir meitenes, kas kaut ko saprot no dzīves. Un ar dzīvi es domāju kaut ko saprot no viskijiem. Lai gan teikšu dīvaini, man liekas tik saturīga saruna par viskijiem un gaumi attiecībā uz tiem kā tādu, un ar meiteni. Liekas ļoti dīvaini. Bet man patika, beidzot cilvēks ar ko dalīties savās pārdomās. Mīnus tam visam, ar ko es nodomāju liktenīgo mono brow onkuli no Riga Rekords, bet gan to, ka man laikam pietrūkst dzīvē cilvēka, kas saprot no viskijiem. Un arī no šņābjiem, kas jau ir dīvaini. īsuma fun talk ar meiteni, kur ir tādi normāli čaļi, kas to visu cērt.

Bet labi mans jaunais citāts, ko es nesen dzirdēju, un kuru tagad vienkārši esmu iemīlējis: "How can you expect to run with wolves at night if you're playing with pupies all day." Dievīgi pateikts. Par šādām lietām un atziņā ir tā, kāpēc man tas neieskrēja prātā. Man ienāk prātā tikai tādas frāzes, kad lasu savu cv un saprotu, ka pirmais darbs bija Narvesenā, ka esmu izaudzis no apakšas līdz resnam idiotam. Lūk atziņas nav mana stihija.

Bet labi tā, kā Jūs esat internets, un kā mēs esam mācījušies no Mažeka, ka tā ir pekles vieta, kas pavedina mazas meitenes caur skaipu atkailināties nepazīstamiem vīriešiem, tad internetīgs paveids bībeles stāstam.