Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Tā nu es secinu, ka vakardienas pasākums, kur mans officiālais sponsors un atbalstītājs bija art_fatal labi paveikts un iesildīts. Lai gan Tulamoru es neatdzīstu par labu viskiju esam vairāk gan principa pēc un to, ka dzerot tulamoru es iedomājos nevis īru kalna galā ar zobenu dzerot, bet gan D&G ( lasīt - Dorogo i glupo) rozā kreklā ietērptu, stilīgā klubā sēžot jaunlatvieti/jaunkrievu un radiējot no sevis awsomnes viļņus. Bet tā kā akcijas ietvaros bija tikai vien jāšķiras no pieticīgiem naudas līdzekļiem, jāstaigā zaļā leprikona šlipsē un cepurē izskatoties pēc idiota, kas man tāpat bieži sanāk, man nekas nebija pret. Un pieticīgo naudas summu es atpelnīju jau otrajā viskija glāzē ar ledu. Jo man vienmēr liekas, ka jaukt viskiju ar colu vai citu substanci ir zaimošana viskija dievam. To sāku darīt, jau tikai pēc kāda laika, kad secinu, ka ja turpināšu dzert pa tīro, tas ātri vien aiziet galvā un būs atā vesalais saprāt.

Kā arī turpmākā vakara gaitā paspēju gan zaļo cepuri trolejbusā viegli iereibušam jaunietim, kurš bija gluži kā es pats draudzīgi, atdāvināt, jo viņam tik ļoti gribējās. Un zaļo šlipsi iedāvināt kārtējai līgavu ballītei vecrīgā. Ar tām mēs jau ar snake sen esam sapratuši, ka jāizvairās no acu kontakta, jo savādāk viņas tevi ielenc, un mudina veikt negaidītas, un dažreiz pat netiklas aktivitātes ielas vidū, un iekasē par to arī naudas līdzekļus. Bet laikam, ja Jūs esat trīs ar zaļām šlipsēm, cepurēm tad acu kontakts vairs nav galvenais izšķirošais faktors. Bet šajā reizē viss beidzās labi, jo kā jau minēju vienojos par barteri, ka šlipsi uzvilku līgavas māsai un dabūju par to vēl konfekti, vieglu flirtu un iepazīšanos, kā arī atstāju savu nummuru ar iespējamu tikšanos uz rīta kafiju. Ak, jā vēl bija buča uz vaiga.

Protams, ne mazākajā mērā neesmu pārsteigts, ka šo zvanu nemaz tā arī nesaņēmu. Laikam jāsāk mainīt taktika, kad simpātiskās meitenes dod savus telefonus tad jāņem viņi, nevis jādod savējais un jācer, ka man atzvanīs. Pareizāk sakot jādomā. Bet kaut kā nepriece mani doma, ka es varētu kādam zvanīt ar tekstu ēēē mm vai tu atceries mani ? Labāk, lai zvana man tā. Lai gan tas nekad nenotiek, but one can always dream. Jo cik spēju atsaukt atmiņā meituks bija pat tīri simpātisks. Bet vēl aizvien iepazīšanās velmi noveļu uz draudzenes precību faktu, un izmisu, ka viņas pulkstenis vēl tikšķ.

Toties ar nožēlu jāsaka, ka savu summer girl tomēr nesastapu, kas protams ir žēl, jo tomēr vasara slīd jau caur pirkstiem laukā.

Un jā par Poteru tas tā, jo ar to viss sākās. Pats, lai gan lēnīgāks par citem (gan es, gan arī Harijs), tomēr man patika.

UPD: Lūk es izdomāju. Jaukto asiņu princis tas varētu būt es jaucu asinis ar promilēm vai kaut kā otrādi! Jaukto asiņu princis Andrejs. Lai gan nē , tomēr tas kaut kā neskan, es tiešām izklausos pēc kārtējā vampīrzēna ēmo.