Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Secināju, ka šīvasaras lielākais prieks un atklājums manā pasaulē būs The Dudesons. Sen man liekas, ka tik pozitīvs uzlādiņš nav bijis, un rodas uzreiz tendence pašam darīt kaut kādas pilnīgākās muļķības. Laikam jau stāsts pavisam īss Jackass tipa pāraide tikai kā saprotu no senām dienām, un tagad izvilkta no arhīviem vai kādas citas dīvainas vietas. Bet šie tipiņi mani kaut kā krietni vairāk pavelk. Laikam jau dēļ mentalitātes, jo viņi tepat no mūsu dārgās somzemes. Bet labi, tur vienkārši svarīga ir viņu attieksme, kaut kā viņi tādi dzīvespriecīgāki par jackass manās acīs, trakāki mazliet arī. Un viņiem ir sivēns vārdā Britnija, kas laikam gan laika gaitā izrādījās kuilis, nu labi tad sanāk, ka viņiem ir kuilis vārdā britnija.

Ai nu patiesībā vienkārši iedvesmo, ka ir cilvēku varziņa, kas var dzīvoties pa dzīvi un nekādu problēmu. Nu varbūt ir problēmas. Bet tā attieksme ir tik šausmīgi pozitīva, ka pašam nakts vidū gribējās aizstaigāt līdz Rimi, paķert ratiņus, aizdoties līdz tuvākajam tiltam un braukt pa vidu satiksmei. Kaut kā jaunietis manī ļoti pavelkās uz šāda tipa dīvainām lietām.