Ui, lieldienas bija labas no sirds, ko vine var vēlēties. Es pat nonācu saskarsmē ar reliģiju. Secinājums pavisam vienkārš no es laikam vēl neesmu sasniedzis to pakāpi, kad šķērsojot baznīcas durvis pārtopu par putekļu kaudzīti. Pārbaudīts jau uz divām baznīcām. Toties, kā tika noskaidrots citiem no reliģijas paliek slikti. Vai arī no iepriekšējā vakara piedzīvojumiem.
Toties pašas brīvdienas kā fantastiska aizmukšana no dzīves un realitātes uz pāris dienām. Laikam jau jāsaka lieliskas lieldienas. Vienīgas ir tas,ka esmu pieēdies kā sivēns uz kaušanu un man liekas,ka šitā barots neesmu sen. Un laikam lietojis limonādi šādos kvantumos arī nē. Vienīgais, ka pēc četru dienu saldāka miega šodien ir mazliet grūtāk pamosties kā gribētos, un arī vakar vakarā velme jaunus virtuozitātes trikus uz ģitāras apgūt bija salīdzinoši pliekana. Bet ko lai dara tāda dzīve.
Labi, ko tur daudz jāsaka paldies wilkacis par lieliskām brīvdienām.
Labi, tagad jauns spars, jauna dzīve un jaunas intreses. Vienīgais,kas nav jauns vairāk tas esmu es pats, un skaitu savas pēdējās dienas līdz izslavētajam pusmūžam. Bet nekas ir saule, un beidzot ir silts. Tas nozīmē, ka dzīve tikai sākas!