Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Nu, lūk, vispārīgi secināju, ka dzīve ir tāda interesanta lietas. Vakar mierīgā garā iemetu savā Jūtrubas ieteikumos acis un skatījos, ka iesaka man ģitāristu Tomiju Emanuelu, skatījos, skatījos un secināju, ka baigi iet pie sirds. Es vispār pēdējā laikā secinu, ka mani ļoti simpatizē akustiskā mūzika, kaut kas ir tajā akustiskajā ģitārā. Bet labi, tad doma tāda, ka skatījos, ka tīk, un nākamais atverot tvnet mūzikas sadalu un skat šim onkulim koncerts aprīlī. Tāda jauka lieta. Secinājums būs jāiet skatīties un domāt par to,ka tā nekad nemācēšu. Mēģināju līdzīgu triku ar offspring, viņiem koncerta pie mums nav...
Tikmēr es secinu, ka no manis sanāk ļoti slikts panks, es jau nez cik ilgi mēģinu uzrakstīt dziesmu par dzeršanu. Velns un jupis nekas labs no tā nesanāk. Labi rakstīšu dziesmu par basistu un priecāšos par to. Tāpat nekas labi nesanāk. Ceru,ka manas lirikas angliski nav tikpat stulbas cik tās ir latviski.
Bet vispār secinu, ka esmu palicis pavisam slikts panks. Labi nekad tāds īsts jau neesmu bijis, tā arī grebenei nekad nesaņēmos. Zilus matus tā arī nenokrāsoju. Vispār slikti. Nu nekas vienmēr varu attaisnoties, ka turos pie Džonija Rottena frizūras. Eh, pīrsings arī vairs netiek nesēts .Viss laikam jāmetas atpakaļ savā tetovēšanās fāzē un miers. Tā sacīt tēlošu, ka esmu badass. Varbūt kādreiz arī izdosies kādu par to pārliecināt.
Labi, secinājums ģitārspēlē prieki, tīņa identitātē krīze.