Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Tā esmu sapartis, ka man ir jābeidz dzīvot ilūziju pasaulē, kur es domāju un dzenos pēc Meganas Foksas. Jo būsim reāli viņai ir draugs. Jā, tas ir mans vienīgais iemesls, kāpēc viņa nezin pa manu eksistenci. Vēl arī tāpēc, ka neesmu nosūtījis kādu stalkerisma cienīgu vēstuli. Līdz ar to esmu nolēmis būt reālistikskāks un pārslēgties uz Tairīnu Saouzernu. Man liekas,ka tas ir daudz reālāk, jo viņai nav drauga. Kaut kā tas šķiet daudz loģiskāk.

Citiem vārdiem sekot lēnais ceļš uz reālo pasauli. Arī Romu neuzcēla vienā dienā. Lai gan no otras puses, un tas ir jaunietis vārdā Roma, tas varēja ilgt no dažādām sekundēm līdz pāris stundām. Viss atkarīgs no vecākiem.

Bet sveicināts dārgais internets, tomēr ir trešdienas diena,kurā mani personīgi parasti pārņem domas,ka paldies dievam, kad es pievarēšu šo dienu aiz stūra jau man smaidīs brīvdienas. Lai gan zinu, ka patiesībā tā nav. Katrā ziņā šajās dienās tāpat jūtos daudz labāk, jo aiz loga ir saule, tas lai cik dīvaini nebūtu liek smaidīt.

Bet vispār esmu ietekmējis,ka saule pozitīvi ietekmē, jo būtu mazliet siltāks laiks, un es noteikti celtos nedaudz agrāk no rīta, lai varētu pastaigāties pa saulīti. Labi, vismaz man tā liekas,jo es vienkārši pamosties nespēju. Savukārt alus kādā āra kafeijnīcā ir tas,ko es tiešām vēlos.

Aloha interwebz,

Tātad esam pievarējuši trešdienu un sasnieguši tālo ceturdienu. Bet patiesībā mans dienas prieks ir video, kuru es noskatījos vakar vakarā pirms gulēt iešanas.

Kas gan bija pēc tam,kad es lieku reizi aizdevos mācīties spēlēt ģitāru, man liekas, ka svarīgākā lieta ko es tur iemācos ir tas,ka es neko nesaprotu. Kurš varēja radīt kaut kādu konceptuālu pagali, ar 6 metāla stieplēm un pāris vadiem. Un to visu padarīšanu sačakarēt līdz tādam līmenim, kad saproti, ka tavas smadzenes ne vien nav spējīgas darboties (nepārportiet mani es aizvien sevi uzskatu par gudrāko cilvēku uz pasaules. Un ja jau par to ir runa tad arī skaistāko. Esmu skaisti omulīgs, un garīgi bagāts. Labi atkal kaut kā nost no tēmas), bet tās nolādētās smadzenes nespēj koordinēt divu roku paralēlu darbību un apzināt pirkstu esamību to galā.

Bet jā tā filmiņa, ko es redzēju ir šausmīgi skaista vismaz mani aizskāra ar to, ko es mīlēju, dievināju, un dievināšu līdz mūža galam filmā A Love song for Bobby Long (tā nav mūzika, kura tur ir vienkārši dievīga. Un tā nav Skārleta Johansone. Starp citu kāpēc viņa visiem patīk es tiešām nesaprotu), bet tā bija tā atziņa par to, ka mēs dzīves gaitām ejot uz priekšu vienmēr palaižam garām mazos cilvēkus. Kas mums apkārt ir ikdienā. Visi mazie, nemanāmie neko nesasniegušie cilvēki. Kurus mums patīk pastumt kā sekundāru šķiru zem mūsu izaugsmes pilnām personībām. Un nereti viņi ir gan dvēseliski bagātākie, un intelektuāli interesantākie.

Mums man liekas,ka Latvijā tādas filmas uztaisa tādas, ka viņā ir tik daudz traģēdijas,ka tavs prāts to izslēdz un ignorē, un savas labklājības turpināšanai tevi nemaz neintresē, ka tādas lietas vispār eksistē.

Labi video klunkt šeti, mani kaut kā pavilka.