Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Sveiciens dienā, kad pirāti nevarēja nozagt filmu,

Maziem bērniem parasti ir prieki, un tādi mēdz būt arī man. Un man tas viennozīmīgi ir Art & Copy filmas izrādīšana. Man liekas,ka tā ir filma,ko es gaidu jau vairāk kā pusgadu. Un teikšu godīgi, man liekas,ka vienīgais ar ko pirātisms acīmredzami nevar cīnīties ir ar reklāmas industriju.

Otra lieta,kas mani sāpina ir tas,ka ja saliek kopā mūsu spožākos prātus, kas ir Rubīns, Stendzinieks, Mūrnieks (kura izcilākais sasniegums manās acīs aizvien ir iemest ķieģeli logā) un Leitis (kuru kā saprotu ir jāciena un jāzina, bet laikam, es vēl esmu par jaunu, bet visticamāk par stulbu, lai zinātu) un ko viņi izdomā par saukli ir Make idejas not war. Tad jau man atliek tikai teikt, ka te vairāk iederētos Make money not sense. Man liekas,ka nav nekas trakāks kā izvazāt 70 gadu saukli, kuru jau Buša Jr. izvazāja iekš tās āmērikas visi, kam nebija slinkums. Bet no otaras puses kā teica kāds gudrāks cilvēks par mani (neticēsiet, bet tādi ir) reklāma ir 85% apjukuma un 15% komisijas.

Bet te nu man ir žēl, jo Stendzinieks, lai kā man nepatiktu viņa spēja ietekmēt sabiedrības viedokli un likt ticēt visam, ko viņš saka. Te ir mana atsauce uz metorītu, kur tikai pēc viņa publikācijas puse jauno censoņu teica, nu ļoti laba akcija. Bet es dievinu viņu kā copywrighter. Te nu viņš ir nepārspējams. Un izdomā šādu nosaukumu. Par burvīgo ideju, ka viņi visi ir piedauzīti nemaz nerunājot. Te jau atkal es pat nespēju atcerēties cik reizes es šo esmu redzējis. Tikai nevaru atcerēties oriģinālu. Vai arī vienkārši nekad neesmu to zinājis.

Labi, te īsumā es saku tā, ka es piekrītu Ogilvy kungam. Kā es zinu viņs visu mūžu ir gaidījis manis atzinību. Tikai es diemžēl piedzimu nepareizā laikā, un viņs par manu eksistnci nezin. Jā, noteikti to ietekmēja tikai laikmets. Tātad tam,kam es piekrītu ir tas,ka viņš teica, ka labas idejas ir jāiemācās zagt, tad atdarināt un tikai radīt savas. Bet šeit jau ir par traku. Vismaz no radošās elites.

Ja jau es par šo tēmu runāju, un nedrīkstu novirzīties no savas mīļākās tēmas Meganas Foksas. Tad viņa ir uztaisījusi Emperio Armani reklāmu, kur es teikšu godīgi, ka ir izcils talants cilvēkiem uztaisīt reklāmu no kuras es varu iemigt, par spīti tam, ka tur ir Megana Foksa iekš ļoti maz, sauksim to par apģērbu. Kaut kā man liekas,ka video var koncentrēties tikai vairāk kā uz seju un vēderu. Lai gan nav tā, ka es sūdzos. Bet ja viņi filmētu visā augumā, kaut mazākajā kustībā un dinamikā. Kopā ar melni balto noskaņu, ko rada. Tā reklāma izceļoti visu internetu un būtu leģendāra skaistuma un mākslas iemiesotāja.

Tātad esmu runājis. Pasaulē nekas nav mainījies. Un mana kritika ir kā ... Es pat nevaru atrast metaforu. Man sevis vienkārši paliek žēl.

man liekas,ka es miega ziņā ienīstu šo nedēļu, bet labrīt.

Tātad vakar izbaudīju to prieku un laimi un biju Art & Copy filmā. Teikšu godīgi Lois ir tas,kuram vēlētos līdzināties dēļ iekšām. Bet esmu pilnīgi drošs, ka pēc filmas visi kreatīvie gāja un teica, kā mūs ir samaitājuši account executives, kas tikai pakļaujas klientiem, bet visi šie iet un domā jā, bet Latvijā tas nav reāli, jo lats ir jānopelna. Bet filma ir spēcīga un laba. Labprāt tādu novietotu uz sava cietā diska. Bet šajā visā sakarā radās doma, kas notiktu, ja nu kāds uzspridzinātu visu Rīgas kinoteātri, ardievas Latvijas reklāmas industrijai. Un ja jau par reklāmām tad līdz nāvei akcentēšu šo pepsi reklāmu. Dievs ar visu, kas viņai no estētiskā. Bet tas kā viņa atspoguļo paaužu ciklu. Un emocija, kas nāk līdzi, uzruna uz auditoriju. Fuck it, es viņu lieku kā etalonu, kuru teikšu godīgi neticu, ka kāds pie mums sasniegs. Tajā dienā es noteikti atradīšu zem gultas Meganu Foksu.

Neliela mīlestība man vienmēr ir bijusi pret tumsu. Es nezinu kāpēc, bet man liekas,ka es vinekārši varētu sēdēt mājās tumsā un domāt. Labi, meloju domāt es nevarētu šī sokrātiskā skola man ir garām, un kā jau minēju, ja jau filazofija tad tikai sofistika. Nav ko daudz. Bet par tumsu runājot. Es secinu, ka par spīti tam, ka esmu sociāli destruktīva būtne. Es mīlu mieru klusumu, austiņas uz ausīm, un rakstīt vārdus, vai vienkārši mētāties par domām. Es tad jūtos mierīgi un droši un harmonijā pašam ar sevi. Laikam jau ilūzija no tā, ka es viens. Varbūt ir laiks radīt savu civilizāciju, kas visu laiku dzīvo tumsonībā.Ui, pareizi tādā jau dzīvoju.