Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna


dekādes un dekadenti @ 01:42 pm

Sveiks dārgais internets,

Es te sēdēju un domāju. patiesībā vairāk sēdēju nekā domāju. Bet secināju, ka tuvojas 2010 gads, un cik nu man nākas lasīt cibā, un pārējā internetā un twiterī. Un citās vietās tad jau sen esmu secinājis, ka visi ir mārketinga eksperti un interneta mārketinga ģēniji, mākslinieki un dizaineri, protams daži ir pat kreatīvie direktori un kopī raiteri pēc aicinājuma. Tad es saprotu, ka varētu likties interesanti.

Es teiksim nesaprotu kāpēc pie mums nav dekādes pārskats šajā industrijā. Man liekas, ka tas būtu interesanti kā visi ir no pirmajiem reklāmas centiem ar pirmajām kreatīvajām un mediju aģentūrām līdz mūsdienām. Kurš tad kā ir darījies, kurš ko ir paveicis, kurš ir kreatīvs un kurš tikai adoptīvs, izaudzis līdzi sekojis mediju izmaiņām. Tāds normāls dekādes pārskats. Varbūt arī mums ir kāds reklāmas dievs ko pielūgt par sasniegumiem, nevis par principu skaļāk brēksi tālāk tiksi. Tāda darbu analīze, aģentūru izaugsme un kritumi.

Un protams varbūt novērtēt visus digitālos dievus no LV ar. Man teiksim būtu intresanti paskatīties, kas ir kas. Un padomājiet kāds ieguvums pašām aģentūrām, kad viņās atzīst par labāko. Uzreiz var algu mazināt un teikt, ka jāpriecājas, ka strādājat tādā uzņēmumā, kas ir dekādē labākais. Ne ?

Bet tas tā man laikam interesē kā tā vēsture ir ievirzījusi šo industriju mūsu dīķītī, un kas ir tie cilvēki, kas dara nevis runā daudz un skaļi, bet kau ko ir paveikuši. Lai ir cieņa un mīlestība.
 

kas bija pirmais Iphone vai true blogeris ? @ 11:14 pm

Man rodas jautājums vai ar teikumu when hell freezes over ir domāts tad, kad LV iestājas tāds aukstums kā tagad. Tas ir tikia tāds pieņēmums, jo man liekas,ka Latvija pamazām ir jāpiemēro Dantes šķīstītavai. Kur tā sacīt katram tiek pēc viņa grēkiem. Vai arī pareizāk sakot noteikti piedzimt LV jebkurā dekādē varētu būt ļauns karmisks joks. Nezinu kaut kā koncepts laimīgs latvietis nav pārāk izplatīts. Laikam līdz galam laimīgu un apmierinātu ar dzīvi nepazīstu nevienu. Tas man tādas pārdomas, kad ārā ir mīnus grādi.

Bet tātad šodienai zinot to, ka tuvojas gada lielākā un gaidītākā ballīte, kad visi nožēlo grēkus un apņemas izdarīt, ko labu vai arī ko sliktu. Dzīvo pārmaiņās un cer ka dzīve ies uz augšu. Kas manuprāt arī ir interesants termins uz augšu, tas ir tā kājas pret sauli, dvēsele uz labākiem medību laukiem. Kā jau minēju, man ir latvieša domāšana.

Pareizi pirms tam ir Ziemassvētki, kur var vēlēties, ko sirds vien vēlas un Jēzus kristus to atnesīs, jo viņš piedzima vasarā, bet konceptuālu jautājumu dēļ tika pārcelts tuvāk saulgriežu svētkiem un aitas galināšana tika aizstāta ar egli, kas kā mēs zinām bija viņa mīļākais augs un viņam katru gadu palīdz apustuļi sagādāt labiem un sliktiem bērniem dāvanas un tad viņš pārvērš ūdeni vīnā un visi var līksmot, kamēr viņš uz sava krusta lidinās apkārt. Iespējams, ka esmu kaut ko sajaucis un jebkura sakritība ar reālām personām ir tīri nejauša un filmēšanas laikā neviens reliģija necieta. Ja nu iespējams dažas.

Bet savādāk jauku ceturdienu vēlot dodu jums šīs dienas dziesmu, ko vēlos uztvert par savu nākamā gada apņemšanos, apņemos apņemties neņemities un pieņemties. Lūk dziesma: http://www.youtube.com/watch?v=rUvysc8wNQ0 (jaunākai paaudzei blakus ir pieejama Avrila Laviņa versija)