mazliet uz sentementālas nots @ 03:12 pm
Es nezinu, tā ir normāla sajūta, ka ir nostaļģija pēc skolas. Nē, laikam pēc skolas mazāk, bet gan pēc augstskolas. Laikam jau vide un cilvēki tajā laikā patikās vairāk. Tātad tā doma ir sekojoša,ka es sāku saprasst, ka viss sāk ņirbēt par pirmā septembra pārdzīvojumiem.
Tā sacīt jau gaidu savu mīļāko ikgadējo reportāžu bez tabu, kā jaunieši vasarā izklaidējas. Laikam jau savu raidlaiku tajā būšu izsmēlis, jo kā man atzīmēja nekāds janieties es neesmu. Pamazām jau arī jāsāk gatavoties tai pusmūžā krīzei. Kas trur bija pamosties nākamajā rītā meksikā, ar uztetovētu gaili uz pakaļas. Kas ir Latvijas ekvivalents, pamosties Lietuvā ar uztetovētu govi. Laikam jau īsti nezināšu.
Bet kaut ko es atkal tā no tēmas novirzījos. Tātad es secināju, ka man laikam pietrūkst tā kaut kā jauna sākuma, kad Tu ej uz pazīstamu vidi un nezini, kas būš, satiksi visus, ko zini, sarunas par to kā un kur tad kam gājis. Eh, kaut kas skaists tajā mācību procesā tomēr ir, laikam jau arī zināšanas nāk par labu, to es skaidri nezināšu. Katrā ziņa man liekas, ka tā visa man pietrūkst. Un vēl jau pasniedzēji ar kuriem pastrīdēties arī vienmēr bija intresanti uzzināt var teiksim, kas ir visziņa kompleks. Un tā slinkoša, un saņemšanās kaut kādas numeraloģiskas vērtības dēļ, kuras nozīmi nekad nesaprast man.
Lūk varētu varbūt ietrenēties ņemt atvaļinājumu kaut kādā augusta pēdējās nedēļās tā sacīt, lai sanāk atgriezsties darbā kā uz pirmo septembri. Šodien esmu nostaļģisks pēc vecām vērtībām. Saprotiet vecums nenāk viens.
Kaut kā vienkārši šī vasra padevusies vareni intresanta. Līdz ar to tāds mazliet skumjas, ka viņa aiziet un nav tā pretējā satraukuma. Ka tulīt visas kādu laiku neredzētās sejas būs atkal priekšā, visi stulbie joki, un aizrādijumi par to, ka var jau uzvest arī klusāk un šeit nav nekāds bērnu dārzs. Un arī darbā nevar tā īsti gulēt, kā to varēja darīt lekcijās. Labi, bet nekas priekšā ir rudens, kur būs jātaisa savi pārdzīvojumi. Velns, bet tas man atgādina, ka tas man atstāj pavisam maz laika manai summer girl :D
Tā sacīt jau gaidu savu mīļāko ikgadējo reportāžu bez tabu, kā jaunieši vasarā izklaidējas. Laikam jau savu raidlaiku tajā būšu izsmēlis, jo kā man atzīmēja nekāds janieties es neesmu. Pamazām jau arī jāsāk gatavoties tai pusmūžā krīzei. Kas trur bija pamosties nākamajā rītā meksikā, ar uztetovētu gaili uz pakaļas. Kas ir Latvijas ekvivalents, pamosties Lietuvā ar uztetovētu govi. Laikam jau īsti nezināšu.
Bet kaut ko es atkal tā no tēmas novirzījos. Tātad es secināju, ka man laikam pietrūkst tā kaut kā jauna sākuma, kad Tu ej uz pazīstamu vidi un nezini, kas būš, satiksi visus, ko zini, sarunas par to kā un kur tad kam gājis. Eh, kaut kas skaists tajā mācību procesā tomēr ir, laikam jau arī zināšanas nāk par labu, to es skaidri nezināšu. Katrā ziņa man liekas, ka tā visa man pietrūkst. Un vēl jau pasniedzēji ar kuriem pastrīdēties arī vienmēr bija intresanti uzzināt var teiksim, kas ir visziņa kompleks. Un tā slinkoša, un saņemšanās kaut kādas numeraloģiskas vērtības dēļ, kuras nozīmi nekad nesaprast man.
Lūk varētu varbūt ietrenēties ņemt atvaļinājumu kaut kādā augusta pēdējās nedēļās tā sacīt, lai sanāk atgriezsties darbā kā uz pirmo septembri. Šodien esmu nostaļģisks pēc vecām vērtībām. Saprotiet vecums nenāk viens.
Kaut kā vienkārši šī vasra padevusies vareni intresanta. Līdz ar to tāds mazliet skumjas, ka viņa aiziet un nav tā pretējā satraukuma. Ka tulīt visas kādu laiku neredzētās sejas būs atkal priekšā, visi stulbie joki, un aizrādijumi par to, ka var jau uzvest arī klusāk un šeit nav nekāds bērnu dārzs. Un arī darbā nevar tā īsti gulēt, kā to varēja darīt lekcijās. Labi, bet nekas priekšā ir rudens, kur būs jātaisa savi pārdzīvojumi. Velns, bet tas man atgādina, ka tas man atstāj pavisam maz laika manai summer girl :D
11 teica tā | domu grauds