Brīvdienas ir krietni par maz @ 01:52 pm
Paldies dievam mani atkal izglābj facebook testi, vismaz noskaidrojot to kāds stiprā dzimuma pārstāvis es esmu man tiek kaut kas glaimojošāks par dumb blond. Un tiek paziņots, ka es esmu the perfect guy. Ha ha ha in your face pasaule. Tātad esmu labāks kā džeks nekā būtu meitene, līdz ar to visumā viss ir pareizi, un viss ir tieši tā kā tam jābūt. Atskaitot faktu, ka es pildu testus un uztveru viņus par dzīves patiesībām, bet ko lai dara, ka viņi ir tik izklaidējoši. Un tik daudz laba par sevi var uzzināt. Un es dzīvoju pārliecībā, ka viņus izstrādā gudri un zinoši, smalkas skols beiguši psihalogi. Īsāk sakot man patīk dzīvot fantāziju pasaulē.
Un savādāk runājot par lietām, ka mani vajag izolēt no pārējās dzīves un apstākļiem kā tādiem, kur nu vēl man liekas, ka visas sakaru iespējas vienkārši vajag atcelt. Kad beidzot bija pienākusi nedēļas nogale, kur nav nekādi pasākumi, festivāli vai tamlīdzīgas izbraukšanas iespējas. Kur beidzot varētu mājās atvilkt elpu un veltīt laiku sevis pilnveidošanai vai slinkošanai. Nē, tas viss beidzās ar to,ka divas dienas pēc kārtas mājas ierodos pēc 6 no rīta. Sestdienas dienu aizvadu, malkojot alu, skatoties filmas un runājot daudz muļķības. Vakarā šo visu tikai attīstu un atkla attopos, ka ir jau 6 no rīta. Un ko tālāk. Man liekas,ka mani vajag sūtīt uz kādu mežu būdās un izolēt no sabiedrības kā tādas. Labi jācer uz to,ka kaut kā šajās brīvdienās man tomēr sevi izdosies izolēt no sabiedrības kā tādas.
Labi, nevar jau sūdzēties, vakari jautri aizvadīti, cilvēki satikti, alus iemalkots, dzīve izbaudīta. Bet velns atkal nekas no ta,ko es vakaros gribēju izdarīt nav izdarīts. Un tā vienmēr. Long live the party. Bet nez vai tas nozīmē, ka es dodos kaut kur pa reni uz leju. Vai tomēr tas ir tāds vecums, kas ir japārdzīvo. Vai tomēr esmu iepsrūdis kaut kādā nepareizā vecumā un pieejām lietām, jo teiksim ir taču tik daudz, ko es varētu darīt tajā laikā. Teiksim sesdienās es varētu apgūt kulinārijas mākslu, atrast sev dožo un kļūt par nāvējošu ieroci kā wilkacis, iemācīties zīmēt un gleznot saulrietus. Vēl es varētu lasīt daudz grāmat un kļūt gudrāks par pietklasnieku. Tik daudz neizmantotas iespējas, tik daudz neizmantotas iespējas.
Un savādāk runājot par lietām, ka mani vajag izolēt no pārējās dzīves un apstākļiem kā tādiem, kur nu vēl man liekas, ka visas sakaru iespējas vienkārši vajag atcelt. Kad beidzot bija pienākusi nedēļas nogale, kur nav nekādi pasākumi, festivāli vai tamlīdzīgas izbraukšanas iespējas. Kur beidzot varētu mājās atvilkt elpu un veltīt laiku sevis pilnveidošanai vai slinkošanai. Nē, tas viss beidzās ar to,ka divas dienas pēc kārtas mājas ierodos pēc 6 no rīta. Sestdienas dienu aizvadu, malkojot alu, skatoties filmas un runājot daudz muļķības. Vakarā šo visu tikai attīstu un atkla attopos, ka ir jau 6 no rīta. Un ko tālāk. Man liekas,ka mani vajag sūtīt uz kādu mežu būdās un izolēt no sabiedrības kā tādas. Labi jācer uz to,ka kaut kā šajās brīvdienās man tomēr sevi izdosies izolēt no sabiedrības kā tādas.
Labi, nevar jau sūdzēties, vakari jautri aizvadīti, cilvēki satikti, alus iemalkots, dzīve izbaudīta. Bet velns atkal nekas no ta,ko es vakaros gribēju izdarīt nav izdarīts. Un tā vienmēr. Long live the party. Bet nez vai tas nozīmē, ka es dodos kaut kur pa reni uz leju. Vai tomēr tas ir tāds vecums, kas ir japārdzīvo. Vai tomēr esmu iepsrūdis kaut kādā nepareizā vecumā un pieejām lietām, jo teiksim ir taču tik daudz, ko es varētu darīt tajā laikā. Teiksim sesdienās es varētu apgūt kulinārijas mākslu, atrast sev dožo un kļūt par nāvējošu ieroci kā wilkacis, iemācīties zīmēt un gleznot saulrietus. Vēl es varētu lasīt daudz grāmat un kļūt gudrāks par pietklasnieku. Tik daudz neizmantotas iespējas, tik daudz neizmantotas iespējas.
3 teica tā | domu grauds