Zaļās vārnas monologs kaijām @ 01:47 pm
Dvēseles stāvoklis: creative
Dvēseles melodija: swh rock (lasīt šlāģeris)
Brrr beidzot ir pagājis brīvdienu prieks, un galvenais,kas man liekas,ka man ir kaut kāda miega problēma, es nespēju pamosties un izdabūt sevi no gultas, vai arī tā ir aizvien aktuālā galvas problēma. Vai pastāv iespēja, ka es pārvēršos par lāci. Tikai nu tādu stulbu, kas ziemas miegā iet nevis ziemā, bet vasrā. Ir tāda iespēja, vai kas bija tā otra iespējamā diagnoze. Ak jā pavasara depresija ! Tas man liekas,ka ir loģiski, man ir besis par to,ka ir saulains un zaļš un cilvēki ir laimīgi. Man tāds lielāks prieks par to,kad viss ir slikti un visi ir nomākti. Ziniet tāda ļauni estētiskā bauda. Kas vēl varētu būt ? es nezinu.
Tas laikam ir tāpēc, ka pavasaris gaisā visi iemīlāš. Bet es.... bet es.... Labi, tagad es ņirgājos, kas savukārt atgādina, ka jā šovasara atradu savu tālo un nereālo mērķi: Elisabeth Harnois. Kad viņa būs Latvijā es noteikti viņu savaldzināšu un viņa būs mana sieva. Kā jau teicu es pēdējā laikā zaudēju saikni ar veselo saprātu. Tas man atgādina, ka gan jau nākam gad būs atkal kāds sapņu līgavas šovs jāiet un jāpiesakās.
Un lūk mans galvenais prieks būs par bāru Celsijs, kas ir atvēries pretī fraņču krogam, kurš mani bija izbesijis pamazām ar visu to,kas tur ir ar to es apzīmēju stulbus ārzemniekus un skaļu fona mūziku. Ko par fonu nosaukt grūti, par bārmeņu muzikālo gaumi vispār atliek tikai raudāt un savas ciešanas slīcināt kausā alus. Kas vienmēr ir bijis draudzīgs makam, neesmu īsti drošs par organismu. Bet Celsijā laikam ir tas ,kas priecē manu sirdi - rokmūzika, kas tiešām ir vairāk fonam. Un jaunieši un cilvēki. Īsāk sakot patīkama jauniešu atmosfēra. Atmosfēra, jaunieši, prieks. Nu kamēr viss vēl nav nolaists un salauzts, kā nu tas nereti gadās.
Un man atkal ir kāds krogs uz kuru ir prieks iet un paskat 0.5 l arī maksā 50 santīmi, un tas pārmaiņas pēc ir cēsu alus. Tas atkal jau priecē mani. Laikam piezīme sev, ka jābeidz priecāties par alkaholu un jāpriecājas par citām lietām dzīvē. Bet lūk atkal ir vieta uz kuru doties piektdienas vakaros. Kā tas saucās lūkoties :D Labi, tas jau vairāk joks šajā visā. Katrā ziņā salīdzinot ar visādiem pieniem šī iestāde manai sirdij ir daudz priecīgāka. Tagd vajag kādai labai vietai parādīties, kur man izlēkāties un dzīve iet uz augšu.
Lūk tur arī izrunājam ar grupas biedriem mūsu sadarbības izlaicīgu pārtraukšanu. Līdz ar to, ja kādu intresē netalantīgs ģitārists/voklālists droši var griesties pie manis. Spēju vēl iztracināt citus ar savu kritiku un nenopietno attieksmi. Nē, tas kā reiz ir nepareizi. Esmu supertalantīgs un nākaimais Vei, lūdzu pieteikties laicīgi!
Un jā beidzot atkal esmu devies skriet. Pateicoties ciešajai sadarbībai ar wilkacis šī nodarbe tiešām rosās un notiek. Toties pēc tāda laba izskrējiena atpakaļ ceļā ir naids pret manām slidām. Pret kājām kā tādām, ja godīgi. Vispār idiotisms kaut kāds, kāpēc vispār jāsatraucās par savu stāvokli. Būšu ļumīgs, jauks un omulīgs, ziemassvētkos piestrādāšu par vecīti. Bet pārējā laikā būšu korpolento vīriešu drēbju modelis! Ha !
Šodien savukārt jādodas savas muzikālās attīstības ceļos un kā nopērtam šunelim jāsaka, ka nevelna no saviem vingrinājumiem neesmu veicis, jo bija jāskatas uz sarkancepuraino pensionāru Fredu. Ja nu kāds nezina, tad koncerts bija labākais kāds jebkad ir bijis. Es domāju, ka visi ,kas neaizgāja, es jums jūtu līdzi un leju žēlabu asaras par jums. Nu kā lai saka, tas ir kā piedzimt ar vienu olu. It kā dzivot var un viss ir labi. Bet kaut kas nav īsti riktīgi.
Labi, beigšu ar to jums saklot smadzenes, un secinu, ka laikam ir jāsāk rakstīt kaut kas biežāk, savādāk esmu slinkumā palaidies un ne velna neko te nerakstu. Pieņemot iespēju, ka kāds to arī lasa labrātīgi. Katrā ziņā tune in, gan jau ko labu arī pateikšu.
44 teica tā | domu grauds