Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Viss man ir pilnīga un absolūta domas krīze. Es kaut kādā mistiskā veidā esmu nonācis līdz tam, ka vajag sarakstīt vārdus mūsu dziesmai latviski, bet kaut kā man nav ko teikt. Es nezinu vai pie vainas ir mans aizkritušais kakls ,un līdz ar to mazliet funky sajūta jau tā manā tukšajā galvā. Bet es nezinu, ko lai raksta. Vispār secinu,ka latviski grūtāk rakstīt kā angliski, kaut kā laikam par daudz vārdi no citām dziesmām grozās galvā. Bet visas domas ir tukšas un trulas, un man nav ko teikt. Rakstīt par to, ka viss ir slikti, es negribu. Par to cik viss ir labi, nevaru. Vispār vajag kaut kādas jaunas iedvesmas plaknes. Man ir intelektuālā krīze. Lai gan tam ir nepieciešams intelekts. Varbūt wilkacis man tādu aizdos.
Bet laikam sāku novērtēt tās dziesmas, kurām ir apakšā vārdi ar jēgu, nevis lecam pa visādiem veidiem... Ak, jā tad vēl bija tā Prāta Vētras dziesma par dzeršanu: pirmā par mani, otrā par jums, trešā ceturtā ir atkārtojums, tālāk skaitīt nav vērts ,jo viss ir sajucis... Es ceru ,ka biju kaut kā tā, bet neatceros. Hmz, kas vēl tur labs ir bijis, laikam nekas daudz. Katrā ziņā, jāsāk domāt tālāk un vairāk. Varbūt kaut ko par Lauri Reiniku, bet tam es esmu par maz sarkastisks. he he he , bet šo es laikam atcerēšos, to tiešām varētu kādreiz paveikt.
Labi tikmēr domāšu par ko, lai raksta. Tāpat tam visam ar veselo saprātu un racionālu domu būs maz sakara. Labi tikmēr labākam noskaņojumam Jums smieklīga reklāmiņa, kas man tīkas, ja Jums nepatīk ļoti žēl, varat paņemt pīrādziņu no plaukta.
http://www.youtube.com/watch?v=1m71m-LBqFQ