Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Tātad man liekas, ka krīzes apstākļos lietas par kurām īstais laiks ir dzīves standarti. Katrā ziņā manā prātā pacēla šo domu, un tad nu es sāku aizdomāties kādi ir mani dzīves standarti. Laikam jau nebūs nekas tāds ko vēlas citi, labi dažas lietas sakrīt. Bet kā teica Alfijs, man nav ne mazākās vēlmes būt bagātajam līķim kapsētā.
Labi, kas ir tie dzīves standarti pēc kā visi tiecas māja, ģimene, sociālā iederība un piederība. Labi ar pēdējo vēl varu sevi asociēt sociālā iederība ir svarīga.
Bet ko nu tur daudz manos dzīves standartos. Lai jau tiek visiem prieki.
Manuprāt, viena no svarīgākajām dzīves iezīmēm ir ēdot nedrīkst jaukt kopā divas kečupa brendus. Tas nekad nenoved ne pie kā laba. Labi laikam jau godīgi jāsaka, ka man patīk mājas lietot Čillī picas bezmaksas kečupu, ko viņi tur dala. Es gan neesmu drošs vai bezmaksas kečups pie picas manā uztverē sakrīt ar viņu viedokli.
Nekad un nekad vairs ne zem kādiem apstākļiem nedrīkst parakstīties uz Līvu Kaķu alu, vai jebkurām citām Līvu alus izdarībām. Es vispār nemēdzu atteikties no alus un mans mīļākais ir Zelta alus, līdz ar to Jūs zināt cik zemas ir manas prasības. Pārsvarā es aprobežojos ar uzrakstu alus uz etiķetes un grādiem, lai man ietu pie sirds. Bet teikšu godīgi tie Līvi nav bijuši normāli, jo, manuprāt, tas alus garšo pēc paduses. Un man kaut kā negribas piektdienas vakaros lietot paduses.
Es esmu pilnīgi aprobežots un zemisks romantiķis, kas uzskata, ka ja ir tā īstā mīla un izjūtas var dzīvot kastē. Nevajag man mājas un baltos žogus, un visas pārējās izcili skaisti naudīgās lietas, kas ir materiālas. Tiem kam tā ir ziniet es to runāju no skaudības, jo neko vairāk, jo pašam man tā nav bū bū bū bū. Bet godīgi saku īsta mīlestība ir tiešām kastē un zem tilta, tā ,ka vienīgais, ko tev vajag ir tas otrs cilvēks. Nevis jauka atpūta viesnīcā, kur par attiecību labklājību liecina komforts un ērtība. Es domāju tad vārdus es tevi mīlu var aizstāt ar mums kopā ir ērti.
Nekad, nopietni nekad nevēlos pēc pašu iniciatīvas braukt uz Ēģipti. Es saprotu, ka nav nekā interesantāka uz pasaules par lielu smilšukasti un pāris tūkstošus gadus veciem akmeņiem, bet pateicos tomēr atteikšos. Ak, jā, vēl viens iemesls ir tas, ka katrs Latvietis tur ir bijis un manuprāt viņi visi mēģina bildēties pēc viena standarta, vēl viena bilžu kolekcija no Ēģiptes, un man jau būs sajūta, ka pats tur esmu bijis.
Kas tur vēl cilvēkiem ir svarīgi ak jā mašīnas un daudz naudas. Hmz, man liekas, ka nevēlos nemaz daudz naudas. Patiesībā tā, lai ir labi. Lai pietiek man un kādam prieciņam viss. Nu tā, ka bagāts man liekas es sajuktu prātā. Lai gan tam ir plusi ,jo sajūk prātā tikai nabagie, bagātie ir ekscentriķi!
Un galu galā es esmu no tiem, kas vēl aizvien pārliecinās, ka dzīvē viss ir vienkārši. Nav nekādu varbūt miljards situācijās: es varbūt viņu mīlu - nemīli! punkts. varbūt distance mūsu attiecības mūs tuvinās - netuvinās, viss beigsies un punkts ! varbūt es esmu laimīgs - neesi un samierinies ar to, ja nevari ,tad mainies!
Es tiešām neuzskatu, ka ir melns un balts, bet neskatāmās lietās tā tas ir. Bet mums taču patīk pašiem sev melot! Nezinu kāpēc, bet tā ir. Man liekas, ka patiesību pieņemt reti kurš no mums māk.
Bet ,lūk, mana uzskats ir tāds, ka ir jājūtas dzīvam un laimīgam, nevis paēdušam un ērtībā ( protams, ja tas dara laimīgu, katram sava izvēle). Dzīvībai jākulsā vēnās un ir jādomā what the fack! diena ir pagājusi , jāiet gulēt that suck! Nevis ūūū vēl viena diena un būs brīvidienas, tad būs labi. Prieks un laime, laime un prieks.