Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Vispārīgi secinu, ka vakardiena bija miets ar diviem galiem.
Es piedzīvoju divas dzīves situācijas kalngalus, viens ir manas dzīves veiksmīgākais pirkums. Tātad, kā es esmu secinājis, ka man vajag dzīvē mazliet vairāk kustības, kas jau ir sācies ar to, ka cenšos pamētāt mest apaļu objektu mazliet lielākā riņķī, basketbols tā sacīt, lai nav tā, ka lēnā un mierīgā garā pārvēršos par pilnīgu tizlenīti. Es ņemot piemēra no visas cilvēces fitnesa entuziasta snake biju apsvēris iespēju ,ka tuvojoties vasarai vajadzētu iegādāties skrituļslidas. Tam, protams, talkā nāca arī bērnības mazais entuziasms pret šo tēmu. Bet tas tiešām bija vēl tāds tikai vasaras plāns. Protams, šīs domas veicināja arī iedomu draudziņa plāns šādu pasākumu veikt.
Nu, lūk, bet tas viss mainījās vakar, kad es biju nolēmis iztērēt savā īpašumā esošo dāvanu karti, un aizdoties līdz alfai tā sacīt palolot sevi ar kādu nokavētu ziemassvētku dāvaniņu. Tā nu es staigājos apkārt, jo biju domājis sev iegādāt jaunu somu, jo manējā laikam jau ir par daudz gadus jau nokalpojusi un sāk izrādīt nāves pazīmes. Diemžēl modes tendences iet kaut kādā virzienā, kad ja mans mērķis būtu ar somu izraisīt cilvēkiem epilepsiju manas iespējas ir neierobežotas, bet vienkārši melnu somu atrast nav lemts. Bet es uzdūros ar acīm Sportlanda nocenoto lietu sadaļā slidām ar atlaidīti no 169 uz 33 LVL, kas bija gan pēdējais pāris, bet kā reiz manā izmērā. Maza bērna prieki. Līdz ar to esmu laimīgs "K2 Lennen " īpašnieks. Esmu starā un laimīgs, un tagad nevaru sagaidīt pavasari! Un kā finansist jūtos tā it kā būtu 130 latus ietaupījis. Kā arī atceros, ka bērnībā uz šādām pro līmeņa slidām skatījos ar asaru acīs un apziņu, ka šādas jau man nav lemts dabūt. līdz ar to bērns manī lido neredzētos augstumos!
Tā, lūk, bērna prieki. Bet tagad pie pieaugušo vilšanās.
Bet laikam lielas vakara lejupslīde bija 3:40 no rīta, kad tika konstatēts, ka pa dzīvokli ir pastaigājies kāds cilvēks, kuram tur nevajadzētu būt un aizdevies tālāk ar atrastiem labumiem/ artifiaktiem mob. telefonu un banku kartiņām.... laikam jau akcentēt, ka tas nu nekādi nav labi ir lieki. Tāds diezgan nepatīkams feelings. īpaši jau man apzinoties, ka man varēja mierīgi visu iznest un tai skaitā ari mani ārā, jo miegs man ir izteikti ciešs. Protams, pozitīva doma ir tāda, ka tā var pamosties ar virtuves piederumu mugurā! Nu lūk sauciens wilkacis it's time to lock the doors! Protams, intresants fakts ir arī manas prāta spējas, ka pirmā doma bija nevis ir aiznests mans kompītis, manas ģitāriņas, bet vai vietā ir manas jaunās slidas. Fantastiski! Eh, nu laikam jau jāmācās dzīvot tālāk un atkal uzticēties cilvēkiem. Nu lūk tie ir mani vakardienas prieki un bēdas.