Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas,ka sen nav bijis tā,ka sēžu mājās abas brīvdienas, bet varbūt tas visam nāk tikai par labu. Var apdomāt dzīvi, un secināt to,ka domāšana nav mana stiprā puse.
Katrā ziņā vismaz mani patīkami aizkustināja filma "Keith". Nezinu, bet filma,kura sākās ar smuku melanholisku pop rock un blondīni mani pavelk. Labi pavelk skumjā melodija un pick up truck, kurā guļ meitene domīgi lūkojoties zvaigznēs, kamēr mašīna ripo kraujas virzienā. Nice. Patiesībā likās,ka filma neies man pie sirds, bet pēc šāda sākuma es viņu nevarēju nenoskatīties. Un kā nu skaities kā nu nē, šī filma man tagad būs vienmēr rokas stiepiena atālumā. Laiakma jau labi gāja kopā ar manām dzīves pārdomām. Patīk,kad parāda,ka var dzīvoties outside the box, ja vien ir kahones.
Un tad nu pašam rodas domas,kāpēc nekad dzīvē nav bijušas tās kahones, lai vienkārši... nezinu sapakotu somu un dotos apceļot Eiropu. Atmest visu un samācīties ģitāru spēlēt līmenī,kad wilkacis nesūdzās :D Vienkārši kāpēc nevar vienkārši tā... dzīvojam vienreiz, bet skaisti! Tā sacīt dzenoties pakaļ sapnim...