Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Ā dārgais internet,

Nākot manam pārvākšanās laikam aizvien tuvāk un tuvāk, es atceros to, ka no mana prāta bēniņiem sen jau visi ir izvākušies, un man nav nekas daudz uz ko tur cerēt. Varbūt tur varētu ievākties kāda doma. Bet es tikmēr ceru,ka vēl aizvien esmu ģēnijs kādā neatdzītā, neatrastā vai neizdibināmā veidā.

Bet tā galvenā atziņa pārvācoties man ir tam, ka es esmu samērā depresīva personība. Vai arī ģērbjos,ka atraitne, kas ir zaudējusi savu mūžā mīlestību. Lai gan tālu no tā nav, jo es zaudēju dīvānu, kurš bija man neatsverams atbalsts vairāk kā pusotru gadu. Eh, pat asara nobirst, tik daudz laika, mēs esam pavadījuši kopā. Bet kaut kā tas ir normāli, ka man visi t krekli un krekli ir melni lielākoties. Atskaitot tos,kas skaitās balti un izejami.

Lūk, es esmu ļoti mazkrāsains cilvēks, kurš daudz neatšķiras no apkārtnes. Un lūk, es tā nonākšu depresijā ar savu tumšo un melno apģērbu kopumu. Esmu tumsonis. That's it !