Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas,ka ļaunākais ,kas varbūt ir skatīties tetovēšanās šovus. Jo mani tik ļoti fascinē pats process, pati kultūra un iemesli kāpēc cilvēki visi kaut ko tetovē. Kaut kā laikam jau vairāk saistībā ar in youre face attieksmi.

Nezinu kaut kā jau no mazotnes tas ir licies kas tāds ,ko cilvēks it kā dara priekš sevis, bet tomēr arī priekš citiem kā personiskās nostājas paušana. Un man liekas,ka es jau ļoti sen gibēju full sleeve, bet tā kā īsti nezināju, ko gribu, un nebija arī pareizais cilvēks, kas to dara, tas viss bija diezgan ilgi iesprūdis. Toties tagad esmu ceļā uz to un esmu ļoti priecīgs, vienīgais nevaru sagaidīt,kad atkal turpinam šo pasākumu ar manas ādas apdari. Bet tiešām viss tas,ka visiem cilvēkiem ir stāsts, simbolisms un kaut kādas asociācijas ar katru lietu, ko viņš tetovēm manī rada kaut kādu saviļņojumu.

Runājot par saviļņojumiem mani pēdējā laikā saviļņo viss mazais. Manās apakšbiksēs. nē laikam kaut kādi mazie dzīves prieki, kas nav saistīti ar darbu, bet kaut kādas mākslas izpausmes un kaut kādas vēlmes pašrealizēties. Savdabīgs pavasaris galvā. Vai galva pavasarī. Vai arī viss ir kaut kādā mudžkelī, kad katru dienu gribas darīt ko jaunu. Labi, ka es tik daudz nopelnu, lai to realizētu.

Un beidzot priecājos, ka man laikam izteikti pēdējā laikā ir izdevies priecāties par citu sasniegumiem, un nogalināt to parazītu sevī. Tagad atliek tikai iemācīties beigt domāt, ka esmu gudrāks par visiem citiem. Bet kā lai to izdara,kad labi zini, ka viss labais sākas ar tevi.

Eh, atcerējos, ka iepriekšējā darba vietā bija darbinieku apraksts. Un man liekas,ka man sanāca tāds normāls zāles pīpētāja variants. Žēl ,ka tagad vairs nekur nevaru viņu uziet.