manī šogad nav nekādu dusmu pret 9. maiju. pirmkārt, nav laika un enerģijas dusmoties, otrkārt, kad ieraudzīju tos onkuļus ar sarkanajām sejām, kas slīprakstā gāja uzvaras parka virzienā, man tas šķita tikai skumji.
kamēr dzēru kafiju pie lnb, man blakus apsēdās kungs, kurš vispirms pavaicāja kā tikt bibliotēkā un pēc tam pastāstīja, ka viņam ir šizofrēnija.