Kādā brīdi es kļuvu par cilvēku, kurš uzreiz meklē bildes no met gala, kad no rīta pieceļas. un šogad viss tieši manā gaumē - reliģiskie simboli uz bezgaumības robežas.
vakar palūdzu ģimenei, lai viņi man šobrīd vairs nejautā kā man iet ar rakstīšanu. tikko konkursa vajadzībām laboju kursa darba lugu un nesaprotu kā man tā varēja likties tik traģiska. īstenībā, ir diezgan forši.