|
izrādās, ka man ir vieglāk rakstīt no rītiem, bet problēma ir tāda, ka es nespēju sevi piespiest laicīgi celties un aiziet gulēt agrāk par pusnakti (t.i. diviem), ja tas nav neatliekami. rītos, kad piespiedu kārtā esmu augšā pirms desmitiem, izmisīgi velku no sevis ārā idejas.
zvanīju mammai, lai prasītu kādā mašīnā opis brauca. Kādreiz viņa būtu jautājusi "Kas tev to prasa?", tagad "Ko tu raksti?". Drīz jau būšu apvārdojusi visus savus mirušos vecīšus. |