 | Apr. 12th, 2017 @ 07:34 pm  |
|---|
es gribu uzrakstīt par savu braucienu uz Porto, bet man bail, ka kaut ko svarīgu aizmirsīšu un, ka vispār sanāks tikai tāda apziņas plūsma ar robiem. Es joprojām esmu 50 % aizmigusi, 40 % nogurusi un 10 % sāpošas kājas. un ir 100 % karsti.
1) dodoties kaut kur vienai, ir tāda sajūta, ka es bēgu, ka es esmu kaut ko izdarījusi vai kāds ir nodarījis pāri man un es steigā esmu sakravājusi mantas, lai dotos uz citu pilsētu.
2) No Vigo uz Porto ar vilcienu ir jābrauc tikai divas stundas. Man likās, ka abām vietām būs daudz līdzību, bet atšķirību noteikti bija vairāk. Pirmkārt, Portugāles karstums ir uzbrūkošāks. Otrkārt, tur ir miljons tūristu.
3) Portugāļu valoda man izklausās kā franču un krievu valodas ārlaulības bērns, itālim kā rupjš itāļu dialekts.
4) Es caur couchsurging hangout iespēju iepazinos ar itāļu medicīnas studentu, kurš gadu erasmus pavada Spānijā. Kopā braucām uz pludmali skatīties saulrietu. Bija ļoti skaisti.
5) Kopā iepazinos ar deviņiem cilvēkiem. Minēto itāli, kanādiešu tetovējumu mākslinieci, poļu meiteni, kuras drauga dzīvoklī paliku kopā ar vēl kādiem desmit ceļotājiem, puisi no Rumānijas (kurš iepazīstināja mūs ar situāciju Rumānijā), brazīļu inženieri, itāļu meiteni, kura grib mācīties Latvijas Mākslas akadēmijā, bet baidās no sniega, un viņas spāņu draugu, kā arī spāņu meiteni no Galīcijas un viņas austriešu draugu ar kuriem kopā biju mašīnā atpakaļ ceļā (gribēju gulēt, bet tad šie lieliskie cilvēki un atkal nācās runāt). Visi zināja, kas ir Latvija un Rīga, un izjautāja mani par mūsu attiecībām ar krieviem.
6) Vienai ceļojot ir forši nerēķināties ar kādu citu (un otrādāk). Es varēju fotografēt ko gribēju un cik ilgi gribēju. Neviens neatturēja mani no komunicēšanas ar svešiniekiem. Protams, bija skaistas vietas, kuras es labprāt būtu dalījusi ar kādu tuvu cilvēku, bet man ļoti patīk būt atbildīgai tikai par sevi.
7) Manām kājām nepatīk karstums un staigāšana. Pušumu uz kājām tik pat cik satikto svešinieku. Pirmās dienas naktī gāju uz dzīvokli un ieraudzīju, ka pie kurpes pielipis kaut kas sarkans. Pieliecos un konstatēju, ka tā ir mana miesa un asinis, kas izspraukušās pa apavu dekoratīvajiem izgriezumiem. un es speciāli nopirku vieglas, plānas kurpes, bet tas nenostrādāja. nākamajā rītā nolīmēju visas pēdas ar plāksteriem un uzvilku baltas, mīkstas zeķes, kurās asiņot.
8) Kārtējais stāsts, kas mammai nepatiks - aizsēdējos ar sava viena vakara draugiem un pusvienos naktī vilkos pāri svešai pilsētai. pēc tilta man ilgi bija tumsā jāiet pa šauru ielu, kas iespiesta starp divām augstām sienām. gāju tur īsā, baltā kleitā ar kurpēm rokās un garāmbraucošās mašīnas pīpināja.
9) ārpus tūristu rajoniem vīrieši pievērš nenormāli daudz uzmanības. un es kā lose visu laiku plivināju matus, jo viņi ieķērās saulesbrillēs.
10) Naktī dzīvoklī ilgi runājos ar brazīlieti un rumānieti.
11) Nākamajā dienā bija tik neizgulējusies, ka uz brīdi pasnaudu parkā. Kad pamodos, man apkārt staigāja seši pāvi.
12) Man patīk svešās pilsētas uzņemt bildes, ja tajās ir cilvēki.
13) Porto visas baznīcas ir skaistas.
14) Porto var nopirkt ļoti daudz skaistu suvenīru, gandrīz visi zili.
15) Porto onkuļi ir tieši kādus viņus iedomājos - sarkanīgu ādu, uzvalkā, stāv pie koši krāsotas sienas un pēta cilvēkus.
16) Tā arī netiku uz slaveno livraria lello, jo, kad izstāvēju rindu pēc biļetēm, tur kaut kas bija noticis un biļetes varēja pirkt tikai nākamajai dienai.
17) Toties biju mākslas muzejā.
Noteikti kaut ko aizmirsu. Bet man ļoti patika. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}