time doth flit; oh shit. - Post a comment

Pāris nedēļu laikā mentālās veselības ziņā esmu regresējusi par vairākiem gadiem. Mīļotais drīz brauks uz Indiju un iespējams neatgriezīsies (tā ir tēma veselam ierakstam, bet neviens no mums tur neko nevar darīt). Ar tādu emocionālo fonu nespēju vispār panest stresu, trauksme sit ārā korķus, atmiņa paliek sliktāka. Ja ilgi esmu viena, sāk atgriezties arī vēlme sev darīt pāri. Kad raudu, galvā pilnīgs tukšums un trulas sāpes. Gribu ar viņu labi pavadīt laiku, kamēr vēl ir tāda iespēja, bet daudz nesanāk saņemties. Šonedēļ jāskraida pa Homo novus, ceru, ka kaut ko nesaputrošu.

5. oktobrī pirmo reizi eju uz terapiju.