Do you believe in something beautiful?

šobrīd varēju būt kaut kur Tukumpusē, saujām ēst ķiršus, un man būtu party ar Lindu un viņas draugiem. ļoti diemžēl to darīt nevaru, jo esmu ierauta Dziesmu svētku virpulī. taču skatīsimies uz to no gaišās puses - pašlaik sēžu šajā jaukajā miteklī, turklāt varēšu te atgriezties vakarā. man mugurā ir tautas tērps un pat ir sagādāts vainags, kura sastāvdaļas tika ievāktas Mežaparka mežā, bet kopā tika likts Centrāltirgū. zem milzu svārkiem apakšā ir bikses, kur varēšu noglabāt vērtslietas, un ar kurām iešana ir daudz ērtāka. taču visvairāk mani sajūsmina sniegbaltās zeķes. nav jau nekādas mežģīņotās, bet vienkārši sniegbaltas zeķes līdz ceļiem. tāda kristālspodra sajūta, ar tādām iet un brist pa sniegiem vai ābeļziediem. ir jau arī šai visai padarīšanai nelāgās puses, kā piemēram jau šodien iegūtais traktoristu iedegums. taču tas ir nieks, pavisam niecīgs nieks salīdzinājumā ar visu pārējo. un ir tik jauki ik pa brīdim redzēt pazīstamas sejas (šeit iederas ar aci piemiedziens Eriņjaunkundzei :D) milzīgajos cilvēkpūļos.
vēl man ļoti patīk te skatīties vecumvecās bildes, daudzas ir ļoti smieklīgas un jaukas. un tā pētot, izprātoju, ka klausīšu māsas ieteikumam un vasaras otrajā pusē atgriezīšos pie pārbaudītām vērtībām.
vienīgi te ir drusku pavēss un izlietne atraugājas tik ļoti dzīvīgi un skaļi, ka brīžiem metas baisi.