Posted on 2016.03.15 at 23:50
pašlaik skan: sufjan stevens
pašlaik skan: sufjan stevens
man tik ļoti patīk iet uz franču valodām! (jāsaka atklāti, nekad neesmu bijis šīs valodas fanāts, bet - jo vairāk mācies, jo vairāk iepatīkas).
mūsu pasniedzējam Demianam ir ārkārtīgi lipīgi un mazliet vājprātīgi smiekli. pagājušajā nodarbībā apmēram 5 minūtes pavadīju, smejoties līdz asarām un nožēlojot, ka biju uzkrājusi acis.
visādi citādi ir forši runāties ar dažādiem cilvēkiem. un sazināties ar zīmēm un zīmējumiem, kā gadījās toreiz, kad man blakus apsēdās puikiņš no Peru. viņš nerunā ne vārda angliski, nada. tad nu ar zīmējumiem stāstīju viņam, ka mani auskari ir no bolīviešu tantes. un tad viņš prasīja kaut ko par gadiem un bērniem. teicu, ka man ir 26 un nav bērnu. tad centos pateikt, ka māsai ir 30, bet viņš saprata, ka māsai ir 30 bērni, un diezgan ilgu brīdi sēdēja, saķēris galvu rokās un šausminādamies, kamēr es tāpat ar zīmējumiem centos pastāstīt, ka tie tomēr ir gadi, nevis bērni.
sapratu, ka man vispār ļoti patīk tādi kursi/mācības/kolektīvi, kur savācas kopā pilnīgi random cilvēki - dažādu vecumu, interešu, tautību. un jūs visi kā bērni mācaties visu no nulles un smejaties par muļķīgiem jokiem un pārpratumiem.
vēl viena atzīmēšanas vērta lieta - piektdien bijām bārā, kur viens no bārmeņiem bija melnādains puisis ar krāsainu auskaru ausī. (aiz manis stāvošais latviešu biedrs man vēl paspēja pavaicāt - "vai tev patīk viņa auskars?", bet bārmenis to laikam nedzirdēja). pēc brīža, uzzinot, ka esam latvieši, tas pats melnādainais pusis skaidrā lv valodā teica, ka jāmaksā trīs trīsdesmit, un pārmija ar mums vēl pāris frāzes ļoti labā lv valodā. viņam ap kāju ir mazs latvijas karodziņš, bet uz muguras esot ietetovēta Raiņa "vienīgā zvaigzne". un ziniet, kur viņš bija pavadījis savu gadu Latvijā? Rēzeknē..
solīju viņam nākamreiz atnest Kāruma sieriņu.
mūsu pasniedzējam Demianam ir ārkārtīgi lipīgi un mazliet vājprātīgi smiekli. pagājušajā nodarbībā apmēram 5 minūtes pavadīju, smejoties līdz asarām un nožēlojot, ka biju uzkrājusi acis.
visādi citādi ir forši runāties ar dažādiem cilvēkiem. un sazināties ar zīmēm un zīmējumiem, kā gadījās toreiz, kad man blakus apsēdās puikiņš no Peru. viņš nerunā ne vārda angliski, nada. tad nu ar zīmējumiem stāstīju viņam, ka mani auskari ir no bolīviešu tantes. un tad viņš prasīja kaut ko par gadiem un bērniem. teicu, ka man ir 26 un nav bērnu. tad centos pateikt, ka māsai ir 30, bet viņš saprata, ka māsai ir 30 bērni, un diezgan ilgu brīdi sēdēja, saķēris galvu rokās un šausminādamies, kamēr es tāpat ar zīmējumiem centos pastāstīt, ka tie tomēr ir gadi, nevis bērni.
sapratu, ka man vispār ļoti patīk tādi kursi/mācības/kolektīvi, kur savācas kopā pilnīgi random cilvēki - dažādu vecumu, interešu, tautību. un jūs visi kā bērni mācaties visu no nulles un smejaties par muļķīgiem jokiem un pārpratumiem.
vēl viena atzīmēšanas vērta lieta - piektdien bijām bārā, kur viens no bārmeņiem bija melnādains puisis ar krāsainu auskaru ausī. (aiz manis stāvošais latviešu biedrs man vēl paspēja pavaicāt - "vai tev patīk viņa auskars?", bet bārmenis to laikam nedzirdēja). pēc brīža, uzzinot, ka esam latvieši, tas pats melnādainais pusis skaidrā lv valodā teica, ka jāmaksā trīs trīsdesmit, un pārmija ar mums vēl pāris frāzes ļoti labā lv valodā. viņam ap kāju ir mazs latvijas karodziņš, bet uz muguras esot ietetovēta Raiņa "vienīgā zvaigzne". un ziniet, kur viņš bija pavadījis savu gadu Latvijā? Rēzeknē..
solīju viņam nākamreiz atnest Kāruma sieriņu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}