Do you believe in something beautiful?

trīs vakari palikuši līdz Lielajai Aizbraukšanai uz trim gadiem. jocīgi bez gala, vēl jocīgāk tāpēc, ka šogad tik skaists un sajūsmīgs rudens, ka pat īpaši nekur negribas doties. sevišķi jauka pēdējā laikā ir tramvajbraukšana - vienā braucienā man priekšā sēdēja kundze pensijas gados, kas lasīja kindlā latviešu romānu un slēpti, bet sirsnīgi šņukstēja līdzi. šodien tramvajs brauca, 2/3daļas no brauciena nepārtraukti taurējot, un pirms kāda asāka līkuma uz Slokas ielas vadītājs skaļrunī paziņoja, ka visiem pasažieriem ir jāapsēžas, jo priekšā ir līkums. noiešanu no sliedēm gan nepiedzīvojām, bet visi pamatīgi uzjautrinājās, un daži pasažieri kāpa speciāli ārā pa priekšējām durvīm, lai paskatītos caur lodziņu, "kāds tad viņš izskatās".