igne · natura · renovatur · integra

pierakstījos nākošnedēļ pie neiroķirurga.
nebeidz fascinēt tā medicīnas sistēma- zvanu, gandrīz raudot, ka pizģets, nevaru vairs pasēdēt, vajag ārstu un otrā galā dāmīte pasaka
"mēs esam pilni, janvāra vidū variet nākt, vai nu dabūniet nosūtījumu no ģimenes ārsta un ejiet uz slimnīcu"
uz ko es saku "a man ir privātā apdrošināšana, vai man vajag to nosūtījumu?" un tad uzreiz tonis pamainās un "ah, es jūs varu ar daktera sekritāri savienot, varbūt viņiem tur viss savādāk izskatās" un vuala, ceturdien varu nākt. sukas bļeģ.


uz ziemīšiem jābrauc uz lv ar auto, šobrīd 20minūšu brauciens uz bērna skolu ir asaru pilns, sāp tā, ka bezmaz gribās pašai iebraukt stabā, lai sāp kaut kas cits. jau pateicu mammai, ka, ja nekas nemainīsies, nebraukšu. un lidmašīnas biļetes šobrīd arī ir debesīs, pat rainis grib 700 peso abos virzienos un bez koferiem.

Palasīju mazliet savu otru blogu, ko biju uztaisījusi šķiršanās laikā un bik pēc tās (2013 gads). es vairs nevaru iedomāties, kā tas ir, ka nav naudas paikai, benzīnam, nemaz nerunājot par citām lietām. Labi, es arī tagad diezgan taupīgi dabūnu dzīvot, bet tā pat varu atļauties kaut kādu huiņu nopirkt, aiziet uz kādu konci un pīpēt malboro.

pirmo reizi pa gadiem biju pie zobu hihiēnista. man esot laba mutes higiēna. bet nolamaāja mani, lai nelietoju balinošās zobu pastas, jo esot pārāk jutīgi zobi.. meh

kaut kā pēc tik intensīva kontakta ar kaķiem, pat manas krutās alerģijas zāles sāk streikot, t.i astmātiski simptomi, kas man ir ļoti reti. protams, man jau vajag viņus mīļot un bučot.. bet es jau pavisam nopietni apsveru iet pie alergaloga, lai man hiposensibilizāciju taisa. no otras puses, tas dārgi un man jāzina, ka tas būs tā vērts.

Stāvam pīpētavā, šis tāds “Fuj kā te smird”. Un ko es? “Jā, var bezdēt nemanot.” (Viņa sejas izteiksmi vajadzēja nofotogrāfēt)

esmu drausmīga sieviete. Atkal piedzēros un atkal runāju muļķības. Bet jā, koncis uz visiem 100.

jābeidz šitā ālēšanās ar šņabi, nu, vismaz darba dienās.

Man patīk uzmanība, bet viņš man raksta bezmaz VISU laiku. lai sēž savā autocad un strādā, jo, kad tik daudz rakstās, tad satiekoties vairs nav ko stāstīt.

karoče K ir vēsture. Paldies dievam, ka zizii bija pie manis. viens vakars klausoties grob un janku, dzerot un izbimbājoties, un viss. K vēl aiz vien nav izdzēsis mūsu bildi no FB, kura ir pa pus ekrānu, kad atver viņa fb, skatās manus story un quiz spēlē aicina mani uz jauniem dueļiem, lai gan es uz tiem neatbildu. Viņš man ir nodarījis pāri un man nevajag šādus cilvēkus dzīvē.

Sestdien vakarā atbrauca F., skatījāmies filmas, plāpājām un, jāsaka, ja pirmās 3 tikšanās reizes man bija pilnīgi pofig uz viņu un, pietam viņš ir varbūt kādu 1cm īsāks, bet sestdien kaut kas noklikšķēja un es sāku uz viņu skatīties savādāk. Viņš ir mierīgs, domīgs, smaida debīli, kad uz mani skatās. tā pat kā es ar K, tikai k nesaprata to, vinemēr prasīja, kāpēc es smejos/smaidu, bet man nebija atblides. Un, kad F to dara, man nav jāprasa, es ļoti labi zinu, kā introverti domā.

kā es ceru, ka es šoreiz neuzraušos, jo pašlaik tas ir pārāk nereāli, cik līdzīgi mēs esam.

gribas vemt.

Šorīt tiešām atskārtu, cik pretīgā dzīves momentā es šobrīd esmu. klaussījos groždanskuju oboronu un bimbāju. un es pat neesmu spējīga uzlikt pokerfeisu darbā.

pasūtiju vakar treking zābakus, lai var labāk pazust mežā.

Interesanti, kas būtu, ja es sāktu savas domas izteikt skaļi. Vai mani uzskatītu par jukušu? Cibā jau vienalga, bet tā reālajā dzīvē

Lai gan tās bija tikai 4 stundas, tas bija ciešākais miegs nedēļas laikā. K rokās ir labi.

Vakar biju beidzot uz sportu. garīgais super. šodien no rīta bija jābūt pie grāmatveža, man jau baigi patīk ar papīriem vazāties, jūtos šausmīgi svarīga- arī uzlaboja garastāvokli. viss ir atkarīgs no manis pašas, jāturpina šitādā garā.

Tāds depresņaks glūn aiz stūra. Jūtu viņa skatienu urbjamies manī, gaidot kad pazaudēšu modrību. Visu dienu sevi nodarbināju, atradu pat sabiedrību un auklējos ar suņiem un bēbi. Tagad vienīgās skaņas manā tukšajā dzīvoklī ir pulksteņu tikšķoņa un aiz loga rūc mašīnas. Man ir tik auksti.

Kad pēc "ar labu nakti" liec vairāku bučiņu smailījus un pēdējais uzspiežās sirsniņa, un atpakaļ saņem "wie süß [2 bučiņu smailīji]". sajutos kā tāds friendzone čalis. fak

Vot pēc vakardienas man ir pilnīgs murrrņauvau. Viņš vienkārši negaidīti atbrauca pie manis uz darbu, sagaidīja, kad beigšu strādāt, aizveda mani paēst un atveda mājās. Un mēs pirmo reizi tā nopietnāk runājāmies par dzīvi, darbu un nākotnes plāniem, un tad arī man izmainījās iespaids par viņu. Tas, ko viņš laiž uz āru ir huiņa salīdzinot ar to, kas viņam ir galvā. Esmu sajūsmā.

Atkal viņš manos sapņos skrien. Man visu laiku bija pohuj, bet te, atkal. Un tieši tad, kad viņš ir uz mani apvainojies un ignorē. Esmu haoss. :D

Man vispār nav hobiju. Ir tikai darbs un gulta.

Man tik ļoti gribas atpakaļ. Es ienīstu katru Vācijas mm