Tāds depresņaks glūn aiz stūra. Jūtu viņa skatienu urbjamies manī, gaidot kad pazaudēšu modrību. Visu dienu sevi nodarbināju, atradu pat sabiedrību un auklējos ar suņiem un bēbi. Tagad vienīgās skaņas manā tukšajā dzīvoklī ir pulksteņu tikšķoņa un aiz loga rūc mašīnas. Man ir tik auksti. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |