no piektdienas ir mana oma ciemos. nervi jau vairs netur klausīties par puķudobēm un katra krūmiņa apbrīnošanu. piedevām visam, sestdien prasīju, vai vēl ko vajag nopirkt, nē viss ok. sodien, protams, dabūju skraidīt pa veikaliem. un vēl pēc darba viņai vajag nopirkt zemenes, ko viņa grib ves uz LV (wtf) un mamma esot pasūtījusi kremu, bet es viņu tā nevaru nopirkt, ir jāpasūta un man šodien nav laika skraidīt un meklēt, jo ir jāstrādā. rīt gan viņa brauc prom un labi, ka tā. cilvēki uz vecumu paliek nepanesami, ceru, ka es savus mazbērnus tā nebesīšu un būšu pietiekami daudzpusīga, lai nerunātu tikai par puķēm un nepazīstamu kaimiņu bērniem.