Visi raujas, lai nopelnītu naudu. es arī. visu laiku domāju, sākšu strādāt, viss būs labāk, ka nauda dos kādu prieku. bet šodien sapratu, ka tas viss ir muļķības. neviena pasaules nauda nespēs kliedēt vientulību, jo raudāt mašīnā pēc šopinga, laikam nav laimes pazīme. domāju, pirkšu lietas, lai aizpildītu to tukšumu, bet lietas aizpilda tikai plauktus. kāda jēga no naudas, ka tās tērēšana nesagādā prieku, ja nav jēgas krāt, jo tik un tā nebūs ar ko dalīt atvaļinājuma prieku. kāda jēga vispār no visa. kāda jēga no naudas, ja to nav kur tērēt, un galvenais ar ko. laikam vienkārši jāpaņem pāris brīvas dienas un jābrauc pie D. uz norvēģiju. vienai. vismaz būs kāda jēga no naudas. visa tā mākslīgā laimes pasaulīte sabrūk vienā brīdī. kaut ātrāk būt pirmdiena un varētu strādāt acis nepacēlusi, lai vakarā bezspēkā ieveltos gultā, priecāties, ka nopelnīts kārtējais sotaks, kuru nebūs kur tērēt |