Kā lai iemācās neapvainoties? Respektīvi vnk ignorēt lietas. Piemēram, saku M, lai brauc pie manis, nē jāmācās.. Nu ok sesija paliek sesija. Šis paņem un aizbrauc ar senčiem pie māsas uz 2d, lai gan teica, ka nebrauks. Manā skatījumā man ir visas tiesības apvainoties, bet lai nemocītu sevi, gribu vienkārši to visu ignorēt. Ar M viss ir ok, bet viss par un ap šito tēmu ir katastrofa, es jau spēju paradzēt nedēļu iepriekš, ka būs iemesls apvainoties un uzpūšos laicīgi. Un tad dusmojos uz sevi, citiem un pārāk laimīga nejūtos. Mamma saka, moška citu brūtgānu vajag, bet nu negribu citu |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
Manai reizēm arī sakāpj urīns galvā un mēdz darīt līdzīgus pigorus. Ir tāds periods dažiem, laikam, kad viņu prioritāte ir savi vecāki. No tiem dažiem, citiem tas pāriet tikai tad, kad vecāki ir pagalam. Nav vajadzības kašķēties, vajag likt tādiem aizdomāties, pajautājot "kas ir tava ģimene?". On June 22nd, 2014, 09:12 am, sonnenwende replied: Nu, ja dzīvo kopā, tad varbūt urīns, bet tiekoties reizi divās nedēļās ir bišķi ablomna. |