vakar deviņos vakarā atčoknījos, ka mammai šodien 45 gadu jubīlis. un neko neesmu sagatavojusi, kartiņa nav nosūtīta un vispār pizģets. pasūtīju, lai viņai puķes uz mājām nogādā. brīdī, kad nāca kurjers, mēs tieši skaipojām un mutere "es nevienu negaidu, netaisīšu vaļā!" un es saku, ver tak un viņa "nē nē" un tad nu tācās teikt, ka lai ver, dz.d taču. bija baigā sajūsmā un par to man ir liels prieks. mamma mani tā ručī ārā finasiāli, ka nevaru vienkārši pateikt apsveicu.