Pirmo reizi sev pajautāju, vai es vispār iederos tajā pasaulē. Tas bija kā ar bomi pa pieri, kamēr pīpēju, atspiedusies pret viņa autiņu. Kaut kādi sīkumi liek aizdomāties, labi, biju arī izbesīta. Bet es nemāku uz viņu ilgi dusmoties, jo neskatoties uz visu, tas mīļums, rūpes, kas spiežas ārā pa visiem galiem, liek man aizmirst iemeslus
. Šo to jaunu es pamanīju, bet tas nav nekas āprātīgs, vienkārši jāpierod pie kultūrālām atšķirībām. Viss, ko viņš pateica "pati parakstījies". Jā baltu lapu, kura tiek lēnām aizpildīta.
Un kaut kā viņš ir palicis vīrišķīgāks attiecībās, jo brīžiem man šķita, ka esmu kopā ar puišeli. (Nevaru žēloties, jo ir iespēja mazliet iekruķīt pa savam). Un man sāk parādīties cerība, ka viss varētu būt nopietnāk, kā es spētu iedomāties. Es ļoti ceru, ka nekļūdos, jo vārdiem es tā pat neticu- tikai darbiem.
. Šo to jaunu es pamanīju, bet tas nav nekas āprātīgs, vienkārši jāpierod pie kultūrālām atšķirībām. Viss, ko viņš pateica "pati parakstījies". Jā baltu lapu, kura tiek lēnām aizpildīta.
Un kaut kā viņš ir palicis vīrišķīgāks attiecībās, jo brīžiem man šķita, ka esmu kopā ar puišeli. (Nevaru žēloties, jo ir iespēja mazliet iekruķīt pa savam). Un man sāk parādīties cerība, ka viss varētu būt nopietnāk, kā es spētu iedomāties. Es ļoti ceru, ka nekļūdos, jo vārdiem es tā pat neticu- tikai darbiem.