Man ir bailes, ka tas ko ex vīrs man sejā iebļāva ir taisnība, respektīvi "tu nebūsi laimīga ar šito mērkaķi un varu derēt arī ar nevienu nākamo"
attaisnoju sevi, ka f. bija pilnīgs lūzeris, tāpēc arī loģiski, ka ar viņu palikt nevarēju.
Lūk, tagad, esmu satikusi veci, kas atbilst maniem kritērijiem, lielu potenciālu, smuks, asprātīgs, rūpīgs. Tā teikt vīrietis ar veiksmes karmu. Bet nu ne pa kam neticu, ka tur kaut kas varētu sanākt. Ja ne manis dēļ, tad viņa.
speciāli precinieku meklēt es netaisos, tāpēc arī psiholoģiski briestu uz kaķa iegādi. Manai meitai varbūt būs māte vecmeita, kas ap 40 gadiem sāks piestaigāt uz barčikiem un copēt jaunākus čaļus.
Labāk protams būtu normāla ģimene un ap 40 gadiem māja piepilsētā, līdz tam gribu dzīvot pilsētā.