Ai, beidzot nedēļa ir teju galā. Sen nav bijis tik daudz darba dienu nedēļā, un darbā tik daudz darba ne tik.. Bet nu tagad ir miers un meita pie manis, var mazliet atslēgties. nē nu ok, pa vidu tam visam M. bija pie manis, nebijām tikušies kopš decembra vidus. Kaut kā viss ir savādāk. Nav gluži tā, ka visa mana nedrošība ir pagaisusi, bet stipri mazinājusies gan. Viņš uztaisīja tiramisu un es tiešām tikai asistēju ar olbaltuma sakulšānā, neviens vīrietis nav vēl man gatavojis. Vēl man tika smuki iesaiņota grāmata, tā pat vien, bez iemesla. Daudz jau nevajag, lai justos labi. Es mazliet ierēcu par tiem viņa mājieniem par reliģiju (tā teikt vienmēr akcentējot, cik viss labi un pareizi un stāstot visu ko), jo es nekad dzīvē to nedarītu kāda dēļ, viņš jau, protams, nezin manu personisko interesi un zināšanas. Lai jau paliek. |